Reizi ceturksnī Fiskālās disciplīnas padome, līdzīgi kā citas Eiropas Savienības dalībvalstu neatkarīgās fiskālās iestādes, sagatavo ekonomikas cikla siltuma karti.
2025. gada trešajā ceturksnī saliktais ekonomikas siltuma kartes indekss kopš otrā ceturkšņa saglabājās nemainīgs 0,3. Tas liecina par pozitīvu procesu noturību tautsaimniecībā jau divus ceturkšņus pēc kārtas. Darba samaksas pieaugums kļūst mērenāks, bet atšķirība starp sabiedriskā un privātā sektora algām pakāpeniski samazinās. Pieaug arī nodarbinātības līmenis un ražošanas jaudu noslodze. Kreditēšanas aktivitāte pieaugusi gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem. Vienlaikus tautsaimniecībā vērojami ierobežojumi. Bezdarba līmenis nedaudz pieauga un vienlaikus saruka vakanču skaits. Apstrādes rūpniecībā un pakalpojumu nozarē pieprasījuma trūkums joprojām bija galvenais uzņēmējdarbību kavējošais faktors, kamēr būvniecībā pieauga darbaspēka trūkums. Tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās importa kāpuma dēļ, un pamatinflācija joprojām pārsniedza eirozonas vidējo līmeni, ierobežojot mājsaimniecību patēriņu.
Par šiem un citiem novērojumiem turpinājumā 2025. gada trešā ceturkšņa Latvijas ekonomikas siltuma kartes apskatā.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka, Eurostat, FDP aprēķini
Darba samaksas pieaugums 2025. gada 3. ceturksnī kļuva mērenāks, bet atšķirība starp privātā un sabiedriskā sektora vidējām algām pakāpeniski saruka.
Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa 2025. gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 7,8%, sasniedzot 1835 eiro. Privātajā sektorā algas pieauga par 8,1%, sasniedzot 1821 eiro, savukārt sabiedriskajā sektorā pieaugums bija par 1 procentpunktu lēnāks – 7,1%, ar vidējo bruto darba samaksu 1883 eiro. Atšķirība starp darba samaksu privātajā sektorā sāka samazināties, tomēr sabiedriskajā sektorā darbinieki vidēji saņēma par 62 eiro vairāk nekā privātajā.
Neto darba samaksas rādītāji pieauga straujāk – mēneša vidējā neto darba samaksa valstī sasniedza 1361 eiro, kas ir 10,5% pieaugums gada griezumā. Privātajā sektorā neto algas sasniedza 1351 eiro (+10,8%), bet sabiedriskajā sektorā – 1395 eiro (+9,9%).
Neto mēneša darba samaksas mediāna bija 1135 eiro. Tas nozīmē, ka puse Latvijas strādājošo “uz rokas” saņem mazāk par šo summu, bet otra puse – vairāk.
2025. gada 3. ceturksnī bezdarbs pieauga līdz 7%, nodarbinātības līmenis sasniedza rādītājus, kas novēroti pirms pandēmijas, vienlaikus brīvo darbvietu skaits turpināja samazināties īpaši sarūkot vakancēm sabiedriskā sektorā.
Saskaņā ar Eurostat datiem, bezdarba līmenis Latvijā 2025. gada trešajā ceturksnī pieauga par 0,3 procentpunktiem līdz 7%, salīdzinot ar otro ceturksni. Eiropas Savienībā kopumā bezdarba līmenis bija nemainīgs trīs ceturkšņus pēc kārtas – 6%, savukārt Igaunijā (7,4%) tas bija augstāks nekā Latvijā un ES vidēji, bet Lietuvā bezdarba līmenis samazinājās līdz 6,8%.
Latvijā nodarbinātības līmenis pieauga līdz 65,2%, salīdzinot ar 64,9% iepriekšējā ceturksnī. Pirmo reizi kopš 2019. gada nodarbinātība sasniegusi pirms pandēmijas līmeni, tomēr vienlaikus darba tirgū vērojams darbaspēka deficīts. Kopējais nodarbināto skaits bija 892 tūkstoši, kas ir par 2,8 tūkstošiem vairāk nekā šī gada otrajā ceturksnī. Salīdzinot ar trešo ceturksni pērn, nodarbināto skaits palielinājās par 12 tūkstošiem. Nodarbinātība minimāli samazinājās vīriešu vidū līdz 67,1% – samazinājums ir gan salīdzinot ar otro ceturksni, gan ar 2024. gada 3. ceturksni. Tajā pašā laikā nodarbinātība sieviešu vidū turpina pieaugt un šogad trešajā ceturksnī sasniedza 63,4%.
Brīvo darbvietu skaits 2025. gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, samazinājās par 4,4%, sasniedzot 19,2 tūkstošus – zemāko rādītāju kopš 2020. gada nogales. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu vakances samazinājušās par 16,1%. Salīdzinot sabiedriskā un privātā sektora datus, redzams, ka vakances sabiedriskajā sektorā saruka par 22%, bet privātajā – uz pusi mazāk, par 11%.
Trešajā ceturksnī jaudu noslodze Latvijā sasniedza pēdējo gadu augstāko līmeni, bet pieprasījuma trūkums joprojām būtiski ierobežoja apstrādes rūpniecību un pakalpojumu nozari, kamēr būvniecībā šī ierobežojuma vietā izteiktāki bija darba spēka pieejamības izaicinājumi.
Jaudu noslodze Latvijā pieauga līdz 74% (par 0,9 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī), un tas ir augstākais rādītājs pēdējo gadu laikā. Noslodze pakāpeniski uzlabojas kopš 2024. gada beigām un pašlaik pārsniedz pirms pandēmijas līmeni. Tomēr Latvija joprojām atpaliek no eirozonas vidējā rādītāja – 77,8%.
Saskaņā ar CSP padziļināto uzņēmumu izpēti, apstrādes rūpniecībā pieprasījuma trūkums 2025. gada trešajā ceturksnī bija izteiktākais uzņēmējdarbību ierobežojošais faktors, un tā nozīme pieauga – no 42,4% līdz 44,2%. Savukārt to uzņēmumu īpatsvars, kas nenorādīja nevienu ierobežojumu, samazinājās no 32,6% līdz 29,3%. Pārējo faktoru ietekme bija stabila vai nedaudz mainījās – darbaspēka trūkumu minēja 17,7% uzņēmumu (iepriekš 19,0%), materiālu un/vai iekārtu trūkumu – 11,0% (pretstatā 12,1%), bet ierobežojumi saistībā ar finansiālām grūtībām nedaudz pieauga - tos pieminēja 10,8% uzņēmumu.
Būvniecībā uzņēmumi, kas atzīmēja ierobežojumus saistībā ar pieprasījuma trūkumu saruka no 33,9% līdz 26,3% jeb par 7,5 procentpunktiem, tomēr tas joprojām bija biežāk minētais ierobežojošais faktors. Tikmēr pieauga citu ierobežojumu nozīme – darbaspēka trūkumu pieminēja 24,5% CSP apzināto uzņēmumu jeb par 3,7 pp vairāk, finansiālās grūtības 16,1% uzņēmumu (+1,3 pp), bet materiālu un/vai iekārtu trūkumu 2,5% (+1,4 pp). Tomēr vienlaikus arī uzņēmumu īpatsvars, kas nesaskatīja ierobežojumus, pieauga – no 30,2% līdz 33,5%.
Pakalpojumu nozarē pieprasījuma trūkumu trešajā ceturksnī minēja 33,8% uzņēmumu (par 2,8 procentpunktiem vairāk), vienlaikus pieauga arī to īpatsvars, kas nenorādīja nevienu ierobežojumu – no 39,4% līdz 41,6%. Citu faktoru dinamika bija mērena – darbaspēka trūkumu minēja 13,1% uzņēmumu (iepriekš 12,4%), telpu un/vai iekārtu trūkums saglabājās 1,0% līmenī, bet finansiālās grūtības un citi faktori nedaudz samazinājās – attiecīgi līdz 11,0% un 11,5%.
Ekonomikas sentimenta rādītājs trešajā ceturksnī bija 98,6% un tas nav mainījies kopš iepriekšējā ceturkšņa. Vērtējot ilgtermiņā, šis ir augstākais rādītājs kopš 2022. gada pirmā ceturkšņa (Krievijas iebrukuma Ukrainā).
Kreditēšana Latvijā trešajā ceturksnī pieauga strauji, tomēr salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm kreditēšanas tempi joprojām bija mērenāki.
Latvijas Bankas dati rāda, ka izsniegto kredītu atlikums trešajā ceturksnī pārsniedza 12,9 miljardus eiro, tas ir par 16,5% vairāk nekā pirms gada. Uzņēmumiem (nefinanšu sabiedrībām) izsniegto kredītu atlikums palielinājās par 21,9%, mājsaimniecībām – par 12,1%.
Saskaņā ar ECB publicētajiem datiem par koriģētajiem kredītu atlikuma gada pieauguma tempiem, kredītu atlikuma gada pieauguma temps Latvijā pārsniedz eirozonas vidējo līmeni gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu sektorā. Tomēr salīdzinot Baltijas valstis augstākie kreditēšanas pieauguma tempi vērojami Lietuvā, īpaši mājsaimniecību kreditēšanā. Neskatoties uz strauju kreditēšanas dinamikas uzlabošanos, Latvija pēc pieauguma tempa joprojām atpaliek no Lietuvas un Igaunijas.
Būtiski faktori kreditēšanas aktivitātes pieaugumam ir ECB procentu likmju samazināšana un banku kreditēšanas standartu atvieglošana. Tajā pašā laikā Latvijā banku sektorā noguldījumu apjoms būtiski pārsniedz izsniegto kredītu apjomu, par ko liecina ECB dati.
Trešajā ceturksnī tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās importa kāpuma dēļ, taču tekošā konta deficīts samazinājās, uzlabojoties ienākumu bilancei.
Tirdzniecības bilances deficīts 2025. gada trešajā ceturksnī pasliktinājās minimāli – par 0,1 procentpunktu, sasniedzot 9,8% no IKP. Lai gan eksporta vērtība pieauga par 4,6%, importa vērtība kāpa straujāk – par 6,4%.
Tekošajā kontā reģistrēts deficīts 3,1% no IKP, kas ir par 1,4 procentpunktiem labāks rādītājs nekā otrajā ceturksnī. Sākotnējie ienākumi veidoja 1,4% deficītu, savukārt otrreizējie ienākumi nodrošināja pārpalikumu 2,4%.
Pamatinflācija Latvijā saglabājās virs eirozonas līmeņa, turpinot ietekmēt mājsaimniecību patēriņu.
Pamatinflācija Latvijā 2025. gada trešajā ceturksnī bija 3,3%, eirozonā – 2,3%. Pamatinflācija mēra cenu pieaugumu, izslēdzot svārstīgās pārtikas un enerģijas cenas. Tomēr arī šādā veidā aprēķināta, Latvijas inflācija pārsniedz eirozonas vidējo, liecinot, ka dzīves dārdzība un tās pieaugums joprojām ierobežo mājsaimniecību patēriņu.
Mājokļu cenas turpināja pieaugt, īpaši lietoto mājokļu segmentā, kamēr jauno mājokļu sadārdzinājums trešajā ceturksnī bija mērens.
Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, mājokļu cenas pieauga par 8,4%. Lietoto mājokļu cenas palielinājās par 9,4%, savukārt jauno mājokļu cenas kopš 2025. gada sākuma aug ievērojami lēnāk, 3. ceturksnī pieaugums bija par 3,8%.
Ilgtermiņa novērojumi no 2000. gada 1. ceturkšņa līdz 2025. gada 3. ceturksnim pieejami MS Excel formātā šeit.
Papildus informācija par siltuma kartes interpretāciju ar piemēriem pieejama šeit.