Reizi ceturksnī Fiskālās disciplīnas padome, līdzīgi kā citas Eiropas Savienības dalībvalstu neatkarīgās fiskālās iestādes, sagatavo ekonomikas cikla siltuma karti.
Ilgtermiņa novērojumi no 2000. gada 1. ceturkšņa līdz 2021. gada 2. ceturksnim pieejami MS Excel formātā šeit.

Latvijas ekonomika otrajā ceturksnī uzrādīja labus atkopšanās rezultātus. Darba tirgū varēja vērot aizvien krītošu bezdarba līmeni,  otrajā ceturksnī tas sasniedza 7,9% savukārt nodarbinātības līmenis bija 62,3%. Arvien turpināja pieaugt atalgojums, ko izraisīja darbaspēka pieejamības izaicinājumi, otrajā ceturksnī darba alga pieauga par 10,2%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni. Šajā periodā par 20% pieauga brīvo darba vietu skaits, kopumā otrajā ceturksnī bija pieejamas vairāk kā 25 tūkst. vakances.  

Ekonomikas sentimenta rādītājs ievērojami uzlabojies salīdzinot ar š.g. pirmo ceturksni un sasniedza 103,8%, tādējādi pārsniedzot pat 2019. gada rādītājus. Arī ražošanas jaudu noslodze sasniedza  75% līmeni, kas līdzinās pirms krīzes situācijai ekonomikā. Tomēr, kā darbību  ierobežojošs faktors, kopš 2020. gada apm. 30-33% līmenī saglabājas  pieprasījuma trūkums gan ražošanā, gan pakalpojumos, gan būvniecībā.  

Lai gan pēdējos gados kreditēšana saglabājās zemā līmenī, otrais ceturksnis iezīmējās ar nelielu kreditēšanas apjoma pieaugumu (0,9%), salīdzinot ar iepriekšējā gada 2. ceturksni. Aktivizējusies kreditēšana mājokļa iegādei, kas korelē arī ar mājokļa cenu indeksa strauju kāpumu līdz 12,4%, līdzīgs mājokļa cenu indekss iepriekš novērots 2019. gada 3. ceturksnī.  

Latvijas ārējās tirdzniecības bilance otrajā ceturksnī pasliktinājās, eksporta daļai samazinoties no 47% 2020. gada otrajā ceturksnī līdz 44% šī gada otrajā ceturksnī, bet importa daļai attiecīgi pieaugot no 53% līdz 56%. Tekošā konta deficīts otrajā ceturksnī sasniedza 6,4% pret IKP, bet divos ceturkšņos deficīts bija vidēji 4,2%.  

Pamatinflācijas rādītājs otrajā ceturksnī sasniedza 1,6%, tomēr inflācija ir kļuvusi par vienu no nopietnākajiem faktoriem ekonomikas sabalansētai attīstībai.   

Saliktais ekonomikas siltuma indikators ir 0,5, kas liecina par ekonomikas atgriešanos pie pirms krīzes rādītājiem, tomēr ekonomika vēl joprojām ir trauslā un ievainojamā stāvoklī,  turpinoties neskaidrībai par epidemioloģiskās situācijas attīstību.  

Heatmap_2021_q2

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka, Eurostat, FDP aprēķini