Reizi ceturksnī Fiskālās disciplīnas padome, līdzīgi kā citas Eiropas Savienības dalībvalstu neatkarīgās fiskālās iestādes, sagatavo ekonomikas cikla siltuma karti.
Ilgtermiņa novērojumi no 2000. gada 1. ceturkšņa līdz 2021. gada 1. ceturksnim pieejami MS Excel formātā šeit.

Situācija darba tirgū. Neskatoties uz Covid-19 smago ekonomisko ietekmi 2021. gada I ceturksnī vidējā darba samaksa turpināja pieaugt sasniedzot 9,5% pieaugumu salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni. Šāda situācija daļēji skaidrojama ar darba apjoma pieaugumu atsevišķām nodarbināto grupām un ar to saistīto darba samaksas pieaugumu par papildus slodzi. Tomēr darba samaksas pieaugums nebija viendabīgs nozaru griezumā. Š.g. I ceturksnī salīdzinot ar 2020. gada I ceturksni. darba samaksa turpināja samazināties izmitināšanas nozarē (-0,7%), gaisa transporta nozarē (-3,7%) un dažādu pakalpojumu sniedzējiem (informācijas pakalpojumi, darba spēka meklēšana u.c.), par 16% kritās darba samaksa datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Tai pat laikā darba samaksas pieaugumu novēroja ūdens transporta nozarē (+64%), apstājās darba samaksas samazinājums krīzes smagi skartajā ēdināšanas pakalpojumu nozarē, I ceturksnī darba samaksa pieauga par 3,2%.   Pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis fiksēts 8% apmērā, savukārt nodarbinātības līmenis 62% apmērā. Attiecība starp nodarbinātības un bezdarba līmeni liecina par samērā nelielām negatīvām svārstībām darba tirgū Covid-19 periodā, ko pozitīvi ietekmēja valsts atbalsta programmas un iespēja uzņēmējiem neatlaist darbiniekus. Bezdarba līmenis jau kopš 2020. gada I ceturkšņa saglabājās nemainīgs vidēji  8% līmenī, bet š.g. I ceturksnī jau bija samērā liels vakanču skaits - gandrīz 21,5 tūkstoši. Brīvo darba vietu īpatsvars pa darbības veidiem liecina, ka I ceturkšņa beigās 6% neaizpildītu darba vietu bija ieguves rūpniecības un 4% būvniecības nozarē, ko var skaidrot ar sezonalitāti. Samērā liels neaizpildīto darba vietu īpatsvars bija valsts pārvaldē 5% un veselības un sociālajā aprūpē 3%.

Jaudu noslodze ražošanā I ceturksnī bija 73% līmenī un ceturkšņu salīdzinājumā var secināt, ka tā lēnām pieaugusi, tomēr atgriezties pirms krīzes līmenī vēl nav izdevies. Pieprasījuma trūkumu kā darbību ierobežojošu faktoru piemin vidēji 36% uzņēmumu gan ražošanas, gan būvniecības, gan pakalpojumu nozarē. Tomēr ierobežojošo faktoru nozīme ir dažāda atkarībā no nozares. Būvniecībā noteicošais darbību ierobežojošais faktors I ceturksnī bija nelabvēlīgie laika apstākļi, ražošanā noteicošais bija pieprasījuma trūkums, savukārt pakalpojumu sniedzēju sektorā līdzās vājajam pieprasījumam, darbību ierobežoja arī finansiālās grūtības un citi faktori.  

Pēc nelieliem uzlabojumiem 2020. gada otrajā pusē, Covid-19 atkārtotā uzliesmojuma ietekmē ekonomikas sentimenta rādītājs I ceturksnī nokritās līdz 88,8% līmenim. Kopumā visā Covid-19 periodā ekonomikas sentiments raksturojams kā viens no būtiskākajiem destabilizējošajiem faktoriem un atspoguļo ieilgušu nenoteiktības stāvokli biznesa vidē. 

Salīdzinot š.g. I ceturksni ar iepriekšēja gada I ceturksni, izsniegto kredītu apjoms samazinājās par 1,8%, jeb 173,8 milj. eiro. Tomēr salīdzinot 2021.g.I ceturksni ar 2020.g. IV ceturksni, redzams, ka izsniegto kredītu apjoms ir nedaudz pieaudzis  par 1,2%, jeb 110 milj. eiro, t.sk. izsniegto kredītu apjoms nefinanšu sabiedrībām pieauga par 3%, bet mājsaimniecībām izsniegtie kredīti samazinājās par 0,2%, galvenokārt dēļ patēriņa un citu veidu kredītu samazinājuma. Tomēr  mājokļa iegādes kredītu apjoms mājsaimniecībām nedaudz pieaudzis (+0,5%).

Latvijas ārējās tirdzniecības bilance pirmajā ceturksnī bija negatīva -4,7% no IKP, tomēr šis ir labākais rezultāts pēdējos 20 gados. Neskatoties uz Covid-19 krīzi eksporta apjoms š.g. I ceturksnī salīdzinot ar 2020. gada I ceturksni audzis par 8,7%, bet importa apjoms šādā pašā laika posmā pieauga par 3,9%. 

Tekošā konta deficīts š.g. I ceturksnī bija -0,6% no IKP, tomēr kopumā pēdējos gados tekošā konta bilances rādītāji ir raksturojami kā ilgtspējīgi un noturīgi ES agrīnās brīdināšanas mehānisma noteiktajās robežās. 

Pamatinflācijas rādītājs bija nemainīgs kopš 2020. gada III ceturkšņa un paliek 0,7% līmenī, tomēr ņemot vērā paredzamo ekonomikas funkcionalitātes atgriešanos, var spriest, ka šis rādītājs atspoguļo vien ekonomikas stāvokli Covid-19 ierobežojumu iespaidā un tas sāks pieaugt atgriežoties ekonomiskajai aktivitātei. 

I ceturksnī nekustamā īpašuma tirgū  vērojama pazemināta aktivitāte, kas saistīta ar Covid-19 otro vilni un augsto nenoteiktību. Zemā aktivitāte atspoguļojas arī mājokļa cenu lēnajā pieaugumā. 2021.g. I ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, mājokļa cenu indekss pakāpās par 2,8%. 

Saliktais ekonomikas siltuma indekss I ceturksnī ir -0,1. Negatīvas indeksa vērtības ir vērojamas kopš 2020. gada II ceturkšņa. Covid-19 krīze ir izraisījusi ekonomikas atdzišanu, bet, salīdzinot ar globālo finanšu krīzi tā nebija tik pat dramatiska, jo valdības visā pasaulē un Latvijā nodrošināja ekonomikas un sociālā atbalsta programmas.

Lai gan redzama ļoti piesardzīga indeksa uzlabošanās tendence, tomēr kopējā situācija šī gada I ceturksnī liecina par pastāvošo nestabilitāti neskatoties uz atsevišķiem pozitīviem signāliem.  Situācijas attīstībai turpmākos ceturkšņos būs izšķiroša ietekme uz to kāda veida trajektorija izveidosies.

LV228

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka, Eurostat, FDP aprēķini