Reizi ceturksnī Fiskālās disciplīnas padome, līdzīgi kā citas Eiropas Savienības dalībvalstu neatkarīgās fiskālās iestādes, sagatavo ekonomikas cikla siltuma karti.

Ilgtermiņa novērojumi no 2000. gada I. ceturkšņa līdz 2023. gada III. ceturksnim pieejami MS Excel formātā šeit.

2023. gada trešajā ceturksnī saliktais siltuma kartes indekss bija 0,42 un, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tas samazinājies par 0,02 procentpunktiem (pp.). Indeksā nav vērojamas būtiskas izmaiņas jau vairāku ceturkšņu garumā.  Pamatinflācijas rādītāji joprojām ir augstāki nekā Eirozonā, tomēr darba samaksa sākusi apsteigt inflācijas rādītājus. Rūpniecības sektors saskaras ar pieprasījuma trūkumu, bet eksporta samazinājums bremzē izaugsmi kopumā. Šīs un citas ekonomikas siltuma karti ietekmējošās sadaļas apskatīsim turpmākajā analīzē.

Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 11,8%. Pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ir 1,5%.  Privātā sektorā, salīdzinot ar iepriekšējā gada trešo ceturksni, bruto darba samaksa pieauga par 11,1% un bija 1546 eiro, bet sabiedriskajā sektorā pieaugums bija par 13,7% un vidējās bruto darba samaksas apmērs bija 1564. Bruto darba samaksas mediāna trešajā ceturksnī bija 1250 eiro, bet neto darba samaksas mediāna bija 932 eiro.

Bezdarba līmenis trešajā ceturksnī Latvijā bija (6,5%). Šādā pašā periodā ES valstīs bezdarba līmenis bijis zemāks (6%), bet Eirozonas valstīs (6,6%), tādējādi, Latvijas gadījumā, bezdarba līmenis ir zems un samērīgs ar Eirozonas valstu bezdarba līmeni.

Nodarbinātības līmenis trešajā ceturksnī bija (64,7%). Salīdzinot ar 2023. gada otro ceturksni, tas pieauga par 0,3  procentpunktiem. Nodarbinātības līmenis šajā ceturksnī ir izlīdzinājies ar pirms pandēmijas līmeni, tādējādi, neskatoties uz recesiju ekonomikā kopumā, darbaspēka resursi ir noslogoti tādā līmenī - kāds tas bija vidēji 2018.-2019. gadā, pie tam daudzas nozares sastopas ar nepieciešamās kvalifikācijas darbaspēka deficītu. Kopumā š.g. trešajā ceturksnī darba tirgū bija nodarbināti  890,9 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 8,6 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā ceturksnī, bet salīdzinot ar 2023. gada otro ceturksni, nodarbināto skaits ir palielinājies par 3,3 tūkstošiem.

Salīdzinot ar 2022. gada trešo ceturksni,  vakanču skaits samazinājās par 2%, bet salīdzinot ar 2023. gada otro ceturksni - pieejamās vakances pieauga par 1%. Trešajā ceturksnī valstī kopumā bija neaizņemtas 25,4 tūkst. darba vietas. Vakanču skaits, salīdzinot ar 2022. gada trešo ceturksni, visvairāk samazinājās apstrādes rūpniecībā, būvniecībā, informācijas un komunikācijas pakalpojumos. Savukārt visvairāk vakanču skaits pieauga valsts pārvaldē,  administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā, kā arī transporta un uzglabāšanas uzņēmumos.

Trešajā ceturksnī jaudas noslodze bija 72,7%, samazinoties par  1,1 procentpunktiem, salīdzinot ar otro ceturksni. Jaudas noslodzes rādītājiem ir lejupvērsta tendence gan Latvijā, gan arī Eirozonā, neskatoties uz minimāliem uzlabojumiem otrajā ceturksnī. Tas Latvijai, kā mazai un atvērtai ekonomikai,  liecina par ārējā pieprasījuma samazināšanās riskiem un eksporta samazinājuma turpināšanos.

Saskaņā ar CSP padziļinātās izpētes datiem, būvniecības nozarē uzlabojies pieprasījums, bet rūpniecībā un pakalpojumos tas joprojām ir zems, tomēr visās nozarēs ir aktuāla darbaspēka trūkuma negatīvā ietekme. Par to liecina CSP iztaujātie uzņēmumi, atbildes reģistrētas kā procenti no aptaujātiem uzņēmumiem. Būvniecības nozarē trešajā ceturksnī ierobežojošie faktori mazinājušies, tai skaitā sarucis arī nepietiekamā pieprasījuma faktors – uz to norādīja 26% apsekoto būvniecības uzņēmumu. Salīdzinot ar iepriekšējiem diviem ceturkšņiem - tas ir vidēji par 8,9 procentpunktiem mazāk. Būtiskāks ierobežojošais faktors būvniecībā ir darbaspēka trūkums, trešajā ceturksnī uz to norādīja 29,6% apsekoto būvnieku, pie tam šī faktora nozīme pieaug.  Tomēr visbiežāk jeb 33,9% apsekoto būvniecības uzņēmumu norādījuši, ka ierobežojošo faktoru nav. Rūpniecībā pieprasījuma trūkums turpināja negatīvi ietekmēt 46,3% aptaujāto uzņēmēju, kas ir tikai par 1 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī un tas arī bija būtiskākais ierobežojošais faktors nozarē. Situācija rūpniecībā tomēr nav viendabīga, neskatoties uz zemo pieprasījumu kopumā, 18,3% rūpniecības nozares uzņēmēju norādīja uz darbaspēka trūkumu, bet 26,9% nesaskatīja nekādus ierobežojumus. Pakalpojumu sektorā 38,9% uzņēmumu norāda, ka tiem nav ierobežojošo faktoru. Tajā pat laikā 32,6% pakalpojumu sniedzēju ir būtiska pieprasījuma trūkuma faktora nozīme, kas līdzinās iepriekšējā ceturkšņa situācijai. Papildus tam - 16,5% pakalpojumu sniedzēju izjūt ierobežojumus darbaspēka pieejamībā un arī šeit nav būtisku izmaiņu kopš otrā ceturkšņa.

Ilgtermiņa ekonomikas sentimenta rādītājs trešajā ceturksnī bija 94,9%, kas ir par 1,2 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Tomēr kopumā šis rādītājs jau vairākus ceturkšņus būtiski nepieaug un arī nesarūk - svārstoties ap 94%.

Kreditēšanas aktivitāte Latvijā kopumā ir zema un arī būtisks pieaugums ceturkšņu griezumā nav novērojams. Papildus iepriekš aktuālajiem faktoriem piedāvājuma pusē, kreditēšanu padara nepievilcīgu arī ECB ierobežojošā monetārā politika un augstās procentu likmes, kas pašlaik ietekmē kreditēšanu arī pieprasījuma pusē. Latvijas bankas dati par izsniegto kredītu atlikumiem liecina, ka 2023. gada trešajā ceturksnī to apjoms pieauga par 4%, t.sk. mājsaimniecībām par 2,8%, bet uzņēmumiem par 6,4%.  Savukārt Latvijas bankas dati par jauno izsniegto kredītu apjomu, kas netiek atspoguļoti siltumkartē, liecina, ka no jauna izsniegto kredītu apjoms mājokļu iegādei samazinājies par 16%, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada trešo ceturksni, pārējie kredīti mājsaimniecībām samazinājās par 11%, tomēr par 13% pieauga patēriņa kredīti. Jaunie izsniegtie kredīti uzņēmumiem šādā pašā periodā samazinājās par 9%.

Tirdzniecības bilance saglabājas gandrīz nemainīgi zema kopš otrā ceturkšņa, tās deficīts trešajā ceturksnī bija 12.7% pret IKP un izmaiņas, salīdzinot ar otro ceturksni,  vien par (-0,2) procentpunktiem.  Vienlaikus eksporta pieauguma temps trešajā ceturksnī samazinājās par 23,4%. Tas ir lielākais eksporta samazinājums kopš 2009. gada 3. ceturkšņa. Kopumā ārējā tirdzniecībā eksporta daļa kritusies no 44% 2022. gada trešajā ceturksnī līdz 43% 2023. gada trešajā ceturksnī, bet importa daļa attiecīgi pieaugusi no 56% līdz 57% .

Tekošā konta deficīts pirmajā ceturksnī bija 5,3% no IKP, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, tas pasliktinājies par 1,2 procentpunktiem. Tā  struktūrā sākotnējie ienākumi veidoja 3,6% deficītu pret IKP, bet otrreizējie ienākumi 2,3% pārpalikumu.

Pamatinflācijas rādītājs Latvijā trešajā ceturksnī samazinājās līdz 8.1%. Samazinājums, salīdzinot ar otro ceturksni, bija par 1,7procentpunktiem. Šāds pamatinflācijas līmenis joprojām ir uzskatāms par augstu, turklāt tas pārsniedz eiro zonas valstu rādītāju trešajā ceturksnī par 3 procentpunktiem.

Mājokļa cenu indekss trešajā ceturksnī bija 3,2%, kas ir zemākais kopš 2021. gada pirmā ceturkšņa. Samazinājums, salīdzinot ar 2023. gada otro ceturksni, ir par 2,2 procentpunktiem. Trešajā ceturksnī cenu samazinājums novērots lietoto mājokļu segmentā - par 2,8 procentpunktiem, bet jauno mājokļu segmentā cenas kopš otrā ceturkšņa nav mainījušās.

 

hetmap_2023_q3.png

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka, Eurostat, FDP aprēķini