Reizi ceturksnī Fiskālās disciplīnas padome, līdzīgi kā citas Eiropas Savienības dalībvalstu neatkarīgās fiskālās iestādes, sagatavo ekonomikas cikla siltuma karti.
Ilgtermiņa novērojumi no 2000. gada 1. ceturkšņa līdz 2022. gada 3. ceturksnim pieejami MS Excel formātā šeit.
2022. gada trešajā ceturksnī ekonomikā, neskatoties uz novēroto IKP lejupslīdi, saliktais siltuma kartes indekss bija 0,7, kas liecina par stabilu ekonomikas stāvokli ilgtermiņa novērojumu perspektīvā, tomēr vairākas negatīvās izpausmes ir sākušas pastiprināties, tās detalizētāk apskatīsim turpmākā analīzē.
Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa trešajā ceturksnī pieauga par 6,3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, bet, salīdzinot ar šī gada otro ceturksni, pieaugums bija vien 1,6%. Vidējā bruto darba samaksa bija 1384 eiro, bet neto 1013 eiro.
Bezdarba līmenis trešajā ceturksnī nedaudz pieauga, kā liecina Eurostat dati saglabājās salīdzinoši zems (7%). Šajā ceturksnī nodarbinātības līmenis saglabājās stabils (64%), kas ir tikai nedaudz zem pirms pandēmijas līmeņa.
Vakanču skaita pieaugums, salīdzinot ar 2021. gada trešo ceturksni, bija 10%, bet 2022. gada ietvaros, salīdzinot ar otro ceturksni, vakanču skaits samazinājās par 1%. Šis samazinājums bija ievērojami mazāks, nekā novērotais periodā starp otro un pirmo ceturksni , kad tas bija 7%. Tomēr tas liecina par sākušos ekonomikas atdzišanu. Vakanču skaits, salīdzinot ar 2021. gada trešo ceturksni, visvairāk samazinājās apstrādes rūpniecībā (-17%) un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšanā (-22%). Savukārt, salīdzinot 2022. gada trešo un otro ceturksni, vakanču skaits strauji samazinājās lauksamniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs (-44%), kā arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (-54%). Šajā pašā periodā par 70% pieauga vakanču skaits operācijās ar nekustamo īpašumu, citos pakalpojumos (+30%) un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos (+15%).
Jaudas noslodze. Neskatoties uz pārmaiņām darba vietu piedāvājumā un ekonomiskās aktivitātes bremzēšanos, trešajā ceturksnī jaudas noslodzes radītājs apstrādes rūpniecībā bija diezgan augsts un stabils (76%). Šāds rādītājs atbilst pirms pandēmijas periodā novērotajam un atgriešanās pie tā ir notikusi 2021. gadā.
Pieprasījuma trūkums, kā būtiskākais saimniecisko darbību ierobežojošs faktors visvairāk novērots ražošanas nozares uzņēmumiem, kamēr būvniecībā spilgtāki ir citi faktori, bet pakalpojumos ierobežojošie faktori kopumā ir mazāk izteikti. Būvniecībā, trešajā ceturksnī, uz pieprasījuma trūkumu norādīja 26% no CSP aptaujātajiem uzņēmumiem, bet uz darbinieku trūkumu norādīja 34%, materiālu un iekārtu trūkums bija būtisks ierobežojums 26% aptaujāto būvniecības uzņēmumu. Rūpniecības nozarē, trešajā ceturksnī, uz pieprasījuma trūkumu norādīja 29% no CSP aptaujātiem nozares uzņēmumiem. Rūpniecības nozarē šis ierobežojošais faktors bija visbūtiskākais trešajā ceturksnī, bet līdztekus tam būtisks ierobežojums bija materiālu un iekārtu trūkums (23%), savukārt 25% ražotāju norādīja, ka ierobežojošos faktorus pašlaik neizjūt. Kopš pirmā ceturkšņa pakalpojumu nozarē situācija turpināja uzlaboties. Trešajā ceturksnī 33% pakalpojumu nozaru uzņēmumu norādīja, ka darbību ierobežojošos faktorus nenovēro, bet uz pieprasījuma trūkumu norādīja 26% pakalpojumu sniedzēju, tādējādi, redzams, ka nozare ir ļoti neviendabīga.
Ekonomikas noskaņojums. Eurostat novērojumi liecina, ka ekonomikas sentimenta rādītājs trešajā ceturksnī bija vidēji 93,4% un to pasliktināja izteikti negatīvais patērētāju noskaņojums. Patērētāju noskaņojums trešajā ceturksnī turpināja būt pesimistisks, vidēji (-29%), kas ir būtiski zemāk nekā šī rādītāja ilgtermiņa vidējais rādītājs (-7,6%). Arī citu ekonomikas dalībnieku noskaņojums bija vairāk vai mazāk negatīvs: pakalpojumu sniedzējiem trešajā ceturksnī vidēji (-1,5%), mazumtirgotājiem (-1,9%), ražotājiem (-5,9%) bet būvniekiem (-15,6%).
Kreditēšanas aktivitāte. Izsniegto kredītu apjoms, salīdzinot ar 2021. gada trešo ceturksni, pieaudzis vidēji par 5%. Mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms, salīdzinot ar iepriekšēja gada otro ceturksni, pieauga par 7% t.sk., par 22% pieauga patēriņa aizdevumi un par 6% pieauga aizdevumi mājokļa iegādei, savukārt pārējie mājsaimniecībām piešķiramie kredīti samazinājās par 7%. Juridisko personu kreditēšana: ne-finanšu sabiedrībām izsniegto kredītu apjoms pieauga par 7%, bet Citām finanšu iestādēm piešķirts par 13% lielāks kredītu apjoms nekā 2021. gada trešajā ceturksnī.
Tirdzniecības bilances deficīts trešajā ceturksnī bija 15% no IKP, kas ir viens no augstākajiem kopš 2012. un 2018. gada, kad deficīts īslaicīgi pieauga līdz 14-15% līmenim. Augstākais tirdzniecības bilances deficīts bija novērots 2006. gada nogalē, kad tas sasniedza 28% no IKP un ievadīja patēriņa buma sākumu, kam sekoja globālā finanšu krīze. Pašreizējais augstais tirdzniecības bilances deficīts ir saistīts nevis ar pārmērīgu patēriņu, bet ar augstām energoresursu iepirkumu cenām un augsto inflācijas līmeni, kas ietekmē arī importa vērtību.
Tekošā konta deficīts trešajā ceturksnī bija 5,8%, tā struktūrā sākotnējie ienākumi veidoja deficītu (-2,5%) no IKP, bet otrreizējie ienākumi 1,4% pārpalikumu.
Pamatinflācijas rādītājs turpināja pieaugt, sasniedzot 8,4% līmeni trešajā ceturksnī. Tas liecina, ka enerģijas un pārtikas cenu kāpums, būtiski ietekmē visu ekonomikas struktūru. Ņemot vērā, ka energoresursu cenas vēl ilgstoši var saglabāties augstas, jo ģeopolitiskie riski nemazinās, jāpieņem, ka augstās patēriņa cenas vēl kādu laiku būs viens no galvenajiem ekonomikas nesabalansētības faktoriem.
Mājokļa cenu indekss. Pieaugošās inflācijas apstākļos un laikā, kad iedzīvotāju uzkrājumi strauji zaudē vērtību, pieprasījums pēc nekustamiem īpašumiem saglabā cenas augstā līmenī, tomēr pēc straujā cenu kāpuma, kopš 2021. gadā un 2022. gada trešajā ceturksnī, ir vērojams neliels mājokļa cenu indeksa samazinājums līdz 14%, salīdzinot ar otrā ceturksnī novēroto 16% rādītāju. Trešajā ceturksnī varēja novērot indeksu izlīdzināšanos starp jauniem mājokļiem (13%) un lietotiem mājokļiem (14%), lai gan iepriekšējos ceturkšņos cenu indekss lietoto mājokļu segmentā bija par apmēram 2-5 procentpunktiem augstāks.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka, Eurostat, FDP aprēķini