Reizi ceturksnī Fiskālās disciplīnas padome, līdzīgi kā citas Eiropas Savienības dalībvalstu neatkarīgās fiskālās iestādes, sagatavo ekonomikas cikla siltuma karti.

Ilgtermiņa novērojumi no 2000. gada 1. ceturkšņa līdz 2022. gada 2. ceturksnim pieejami MS Excel formātā šeit.

2022. gada otrajā ceturksnī ekonomikā vēl turpinājās pozitīva dinamika, liecinot par inerci, kas saglabājusies, neskatoties uz februārī sākušos karadarbību Ukrainā. Saliktais siltuma kartes indekss otrajā ceturksnī bija 0,8, kas ir augstāks par pirmā ceturkšņa rādītāju un līdzinās pirms pandēmijas rādītājiem.  

Turpmāk par sadaļām, kas veido šo kopējo rezultātu.

Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa otrajā ceturksnī pieauga par 8,3% un sasniedza 1362 eiro. Salīdzinot ar diezgan straujo darba samaksas kāpumu iepriekšējā gada ceturkšņos, darba samaksas pieaugums ir kļuvis lēnāks, neskatoties uz aizvien pieaugošajām patēriņa cenām.

Bezdarba līmenis otrajā ceturksnī nokritās līdz 6,5%, liecina Eurostat dati. Šajā ceturksnī nodarbinātības līmenis sasniedza (64%) un turpināja tuvoties pirms pandēmijas līmenim.

Vakanču skaita pieaugums strauji sabremzējās otrajā ceturksnī un bija vien 2%, salīdzinot ar 2021. gada otro ceturksni. Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, brīvo darba vietu kļuva par 7%  jeb 1935 darbavietām mazāk. Vakanču skaits, salīdzinot ar 2021. gada otro ceturksni, visvairāk samazinājās apstrādes rūpniecībā (-23%), vairum un mazum tirdzniecībā (-21%), veselības un sociālā aprūpē (-9%) un būvniecībā (-8%). Savukārt vakanču skaits pieauga elektroenerģijas, gāzes apgādes siltumapgādes nozarē(+80%), izglītībā (+71%) un valsts pārvaldē (+36%). Vakanču skaits sabiedriskajā sektorā pieauga par 23%, bet privātajā sektorā samazinājās par 8%.

Jaudu noslodze ir diezgan stabila un augsta jau kopš 2021. gada otrā ceturkšņa -  vidēji 76%, tieši šī gada otrajā ceturksnī tā bija 76,4% līmenī.

Pieprasījuma trūkums, kā saimniecisko darbību ierobežojošs faktors, kļuva mazāk izteikts visās nozarēs: rūpniecības nozarē, otrajā ceturksnī uz to norādīja 25% CSP aptaujāto nozares uzņēmēju. Kopš pirmā ceturkšņa, pakalpojumu nozarē situācija turpināja uzlaboties. Uz pieprasījuma trūkumu norādīja 24% aptaujāto pakalpojumu sniedzēju. Savukārt būvniecībā uz pieprasījuma trūkumu norādīja 27% CSP aptaujāto uzņēmēju un šī faktora ietekme nozarē ir mazinājusies, sasniedzot 2019. gada beigu līmeni. Tomēr nozari ietekmē citi negatīvi faktori, piemēram, augstās būvmateriālu cenas.

Ekonomikas sentimenta rādītājs otrajā ceturksnī bija vidēji 93,2%. Salīdzinot ar pirmā ceturkšņa rādītāju 98,5%, tas pasliktinājās galvenokārt spēcīgi negatīvā patērētāju noskaņojuma ietekmē. Patērētāju ekonomikas sentiments otrajā ceturksnī bija vidēji (-30%), kas ir būtiski zemāk nekā ilgtermiņa vidējais rādītājs (-7,6%). Patērētāji negatīvi vērtēja savu materiālo situāciju pēdējā gada laikā (-16%), bet gaidas attiecībā uz turpmāko gadu ir vērtējamas vēl pesimistiskāk (-22%). Patērētāju vērtējumā kopējā ekonomiskā situācija turpmākā gada laikā sasniedz vēsturiski zemāko līmeni (jūnijā -64%), salīdzinājumam, ilgtermiņa vidējais rādītājs ir (-8,7%).

Kreditēšanas aktivitāte. Izsniegto kredītu apjoms, salīdzinot ar 2021. gada otro ceturksni, pieaudzis vidēji par 5%. Mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms, salīdzinot ar iepriekšēja gada otro ceturksni pieauga par 9% t.sk., par 25% pieauga patēriņa aizdevumi un par 9% pieauga aizdevumi mājokļa iegādei, savukārt pārējie mājsaimniecībām piešķiramie kredīti samazinājās par 6%. Juridisko personu kreditēšana: ne-finanšu sabiedrībām izsniegto kredītu apjoms samazinājās par 0,5%, bet Citām finanšu iestādēm piešķirts par 11% lielāks kredītu apjoms nekā 2021. gada otrajā ceturksnī.

Tirdzniecības bilance otrajā ceturksnī pasliktinājās un tās deficīts sasniedza (-16,3%) pret IKP, arī tekošā konta bilance pasliktinājās līdz (-9,4%). Tekošā konta bilances struktūrā sākotnējie ienākumi veidoja deficītu (-2,4%) pret IKP, bet otrreizējie ienākumi 0,5% pārpalikumu.

Pamatinflācijas rādītājs turpināja pieaugt, sasniedzot 6,9% līmeni otrajā ceturksnī. Tas liecina, ka enerģijas un pārtikas cenu kāpums, būtiski ietekmē visu ekonomikas struktūru. Ņemot vērā, ka energoresursu cenas vēl ilgstoši var saglabāties augstas, jo ģeopolitiskie riski nemazinās, jāpieņem, ka inflācija vēl kādu laiku būs viens no galvenajiem ekonomikas nesabalansētības faktoriem.

Mājokļa cenu indekss. Pieaugošās inflācijas apstākļos un laikā, kad iedzīvotāju uzkrājumi strauji zaudē vērtību, pieprasījums pēc nekustamiem īpašumiem saglabā cenas augstā līmenī, tomēr ievērojams cenu kāpums kopš 2021. gada trešā ceturkšņa vairs nenotiek. Otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmajā ceturksnī novēroto 17,4% līmeni, mājokļu cenu indekss nedaudz samazinājās līdz 16,5%. Tomēr šādi rādītāji ir augsti un liecina par pārkaršanas pazīmēm tirgū, iepriekš šāds indekss fiksēts vien pirms 14 gadiem.  

siltuma_karte_2022q2_hetmap_2022q2

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka, Eurostat, FDP aprēķini