Reizi ceturksnī Fiskālās disciplīnas padome, līdzīgi kā citas Eiropas Savienības dalībvalstu neatkarīgās fiskālās iestādes, sagatavo ekonomikas cikla siltuma karti.
Ilgtermiņa novērojumi no 2000. gada 1. ceturkšņa līdz 2021. gada 4. ceturksnim pieejami MS Excel formātā šeit.

2021. gads kopumā iezīmējās ar pārliecinošu ekonomikas atkopšanos no Covid-19 krīzes. Par spīti atturīgām prognozēm gada sākumā ar katru nākošo ceturksni ekonomiskā aktivitāte pakāpeniski uzlabojās un kopumā gads tika noslēgts ar rezultātiem, kas pat pārsniedza pirms krīzes rādītājus. Iekšzemes kopprodukts 2021. gadā kopumā pieauga par 4,8%, bet IV ceturksnī,  par 3,5%. Šādas  tendences atspoguļo arī siltuma karte, parādot, ka ekonomika pēdējo divu Covid-19 gadu laikā cieta tikai atsevišķos segmentos un spēja ātri atgūties no krituma.

Vidējā alga IV ceturksnī pieauga par 12,5%. Darba samaksa 2021. gadā pieauga katru ceturksni un vidēji četros ceturkšņos sasniedza 11,8% pieaugumu, pie tam pieaugums privātajā un sabiedriskajās sektorā atšķiras tikai simboliski par 0,1 %punktu, jeb apmēram 20 eiro.

Bezdarba līmenis krītas straujāk nekā pieaug nodarbinātības līmenis, it īpaši izteikti tas iezīmējās IV ceturksnī, līdz ar to  darbaspēka resursu iesaiste tautsaimniecībā ir nepietiekama. Īstermiņā iedzīvotāju neiesaistīšanos darba tirgū varēja veicināt vairāki faktori: gan valsts atbalsta pasākumu pieejamība, gan ieilgusī nenoteiktība, gan arī darbošanās pelēkajā sektorā. Nelielai daļai iedzīvotāju neiesaistīšanos darba tirgū noteica arī izvairīšanās no vakcinācijas pret Covid-19, kas bija obligāta atsevišķās nozarēs.

Tā kā vakanču skaits 2021. gadā turpināja pieaugt, bet bezdarba līmenis kritās un bija salīdzinoši zems, tas radīja esošo darbinieku pastiprinātu noslodzi un spiedienu darba samaksas pieaugumam. Brīvo darba vietu skaits 2021. gadā pieauga par 25,3%, salīdzinot ar 2020. gadu, bet IV ceturksnī salīdzinot ar 2020. gada IV ceturksni vakanču skaits pieauga par 56%. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājās par 4,2 tūkstošiem jeb 35,8%, bet sabiedriskajā sektorā par 0,7 tūkstošiem jeb 9,5%.

Jaudas noslodze ir pietuvinājusies pirmskrīzes līmenim.  Ceturtajā ceturksnī tā bija 76,6% līmenī, bet gadā vidēji 75%, kas ir vien par 1,3 %punktiem mazāk nekā 2019. gadā.

Visa gada garumā ir pakāpeniski samazinājies pieprasījums būvniecībā, apstrādes rūpniecībā un pakalpojumos, salīdzinot ar gada sākumu samazinājums sasniedza apmēram 8%punktus. Samazinājums visvairāk izpaudās trešajā ceturksnī, bet ceturtajā šī aina nostabilizējās, tādēļ ir pamats salīdzināt situāciju pirmajā un otrajā pusgadā. Pieprasījuma samazinājums visvairāk izpaudās būvniecības nozarē. Pirmajā pusgadā būvniecības pieprasījums bija 35,6% līmenī, bet otrajā tas nokritās līdz 28,3%. Apstrādes rūpniecībā pirmajā pusgadā pieprasījums bija 34,4%, bet otrajā tas nokritās līdz 27,5%. Savukārt, pakalpojumu pieprasījumā  pirmajā pusgadā sasniegtais  31,6% pieprasījuma līmenis nomainījās uz 27,7% otrajā pusgadā, kas ir vismazākais samazinājums, tomēr, te jāņem vērā, ka lielu daļu pakalpojumu nozares tieši ietekmēja  Covid-19 ierobežojošie pasākumi, kas noteica arī pieprasījumu arī 2020. gadā.

Ekonomikas sentimenta rādītājs IV ceturksnī bija 99.6%, tas nedaudz samazinājās salīdzinot ar trešo ceturksni, tomēr kopumā 2021. gadā ekonomikas noskaņojums pietuvinājās pirms krīzes rādītājiem. 2021. gadā tas bija vidēji 99%,  bet gadu iepriekš vidēji 91% līmenī.

Kreditēšanas aktivitāte atjaunojās 2021. gada otrajā pusgadā, IV ceturksnī izsniegto kredītu apjoms pieauga par 3,9% salīdzinot ar iepriekšējā gada pēdējo ceturksni, bet visā gadā vidēji izsniegto kredītu apjoms pieauga par  0,7%.

Tirdzniecības bilance ceturtajā ceturksnī  bija negatīva (-4,3%) pret IKP, bet salīdzinot ar otrā un trešā ceturkšņa rādītājiem tā normalizējās pieaugot par apmēram 8,3 %punktiem. 2021. gadā vidēji tirdzniecības bilancē bija (-8,8%) deficīts un  salīdzinot ar 2020. gadu tā pasliktinājās par 2,5 %punktiem.

Tekošā konta bilancē, IV ceturksnī fiksēts 2,4% pret IKP pārpalikums un salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni tā uzlabojās par 3,3 %punktiem. Tomēr, 2021. gadā vidēji tirdzniecības bilancē bija (-2,9%) deficīts.

Pamatinflācijas rādītājs IV ceturksnī ir pieaudzis sasniedzot 2,3% līmeni, pie tam enerģijas un pārtikas cenu kāpums, netiek iekļauts pamatainflācijas rādītājā. Patēriņa cenu indekss IV ceturksnī ievērojami pārsniedza pamatinflāciju un bija 7,1% līmenī. Tas liecina par pārkaršanas pazīmēm, ko šajā periodā īpaši sāka ietekmēt  enerģijas un pārtikas cenu kāpums.

Mājokļa cenu indekss IV ceturksnī kāpis līdz 16,5%, pie tam šis kāpums bija ievērojams katru ceturksni visa gada garumā. Šādu tirgus situāciju lielā mērā noteica iedzīvotāju augstās inflācijas gaidas, kreditēšanas aktivitātes pieaugums un arī pandēmijas laikā iedzīvotāju uzkrātie līdzekļi.

Ceturtajā ceturksnī saliktais ekonomikas siltuma kartes indekss bija 0,4, tāds pats rādītājs bija arī vidēji 2021. gadā. Tas ir par 0,1 %punktu mazāk nekā pirms krīzes 2019. un arī 2018. gadā.

attela_2021_q4

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka, Eurostat, FDP aprēķini