Reizi ceturksnī Fiskālās disciplīnas padome, līdzīgi kā citas Eiropas Savienības dalībvalstu neatkarīgās fiskālās iestādes, sagatavo ekonomikas cikla siltuma karti.
2025. gada pirmajā ceturksnī saliktais ekonomikas siltuma kartes indekss saglabājās nemainīgs – 0,1%, liecinot par seklas recesijas turpināšanos.
Darba samaksas kāpums saglabājās stabils, un pirmo reizi pēc vairākiem ceturkšņiem algu pieaugums privātajā sektorā pārsniedza sabiedriskā sektora rādītājus. Vienlaikus darba tirgū iezīmējās atdzišanas pazīmes – nedaudz pieauga bezdarba līmenis, samazinājās nodarbinātība, vakanču skaits sabiedriskajā sektorā turpināja sarukt, bet pieauga privātajā sektorā.
Ražošanas jaudu noslodze būtiski palielinājās, taču pieprasījuma trūkums joprojām bija būtisks ierobežojošs faktors. Kreditēšanā vērojams aktivitātes pieaugums – strauji auga jaunie kredīti mājokļu iegādei un uzņēmumiem, tomēr šis pieaugums noticis salīdzinājumā ar vāju kreditēšanas aktivitāti iepriekš.
Ārējās tirdzniecības rādītājos vērojama mērena eksporta izaugsme, taču tirdzniecības un tekošā konta bilance bija negatīva. Pamatinflācija Latvijā bija virs 3%, un joprojām pārsniedza eirozonas līmeni. Mājokļu cenu pieaugums turpinājās gan jauno, gan lietoto mājokļu segmentā. Par šiem un citiem novērojumiem – turpinājumā 2025. gada pirmā ceturkšņa Latvijas ekonomikas siltuma kartes apskatā.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka, Eurostat, FDP aprēķini
Darba samaksas kāpums 2025. gada 1. ceturksnī turpinājās, un pieauguma temps saglabājās nemainīgs, bet darba samaksas pieauguma temps privātajā sektorā apsteidza pieaugumu sabiedriskajā sektorā.
Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa 2025. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 8,3%, sasniedzot 1757 eiro. Pieauguma temps saglabājās tāds pats kā iepriekšējā ceturksnī (2024. gada 4. ceturksnī arī bija 8,3%), norādot uz relatīvu stabilitāti atalgojuma dinamikā.
Privātajā sektorā algas pieauga straujāk – par 9,4%, sasniedzot 1766 eiro, savukārt sabiedriskajā sektorā pieaugums bija mērenāks – 5,8%, ar vidējo bruto darba samaksu 1753 eiro. Šis ir pirmais ceturksnis kopš vairākiem iepriekšējiem, kad algu pieaugums privātajā sektorā pārsniedzis sabiedriskā sektora rādītājus.
Bruto darba samaksas mediāna pirmajā ceturksnī bija 1403 eiro, kas ir par 8,5% vairāk nekā pirms gada. Tas nozīmē, ka puse Latvijas strādājošo saņem mazāk par šo summu, bet otra puse – vairāk.
Neto darba samaksas rādītāji pieauga vēl straujāk: mēneša vidējā neto darba samaksa valstī sasniedza 1305 eiro, kas ir 10,6% pieaugums gada griezumā. Neto mediāna bija 1076 eiro – 12,4% kāpums, kas liecina par reālā atalgojuma būtisku pieaugumu iedzīvotājiem.
Privātajā sektorā neto algas sasniedza 1311 eiro (+11,8%), bet sabiedriskajā sektorā 1303 eiro (+8,1%).
Darba tirgū 2025. gada pirmajā ceturksnī turpinājās atdzišanas tendences – pieauga bezdarbs, nodarbinātības līmenis nedaudz samazinājās, bet vakanču skaits saruka sabiedriskajā sektorā un pieauga privātajā sektorā.
Bezdarba līmenis Latvijā 2025. gada pirmajā ceturksnī pieauga līdz 7,2%, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2024. gada ceturtajā ceturksnī. Eiropas Savienībā kopumā bezdarba līmenis bija zemāks – 6,0%, savukārt Baltijas valstīs augstākais bezdarba līmenis reģistrēts Igaunijā (8,3%), bet zemākais – Lietuvā (6,5%).
Latvijā nodarbinātības līmenis samazinājās līdz 63,2%, salīdzinot ar 63,4% iepriekšējā ceturksnī. Kopējais nodarbināto skaits bija 868 tūkstoši, kas ir par 1,4% mazāk nekā 2024. gada pirmajā ceturksnī. Dzimumu dalījumā vīriešu nodarbinātības līmenis bija 65,9%, bet sievietēm – 60,7%.
Brīvo darbvietu skaits 2025. gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 3,8%, sasniedzot 21,5 tūkstošus. Tomēr, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, tas ir samazinājies par 12,2%.
Vakances sabiedriskajā sektorā turpināja samazināties – par 6,6% ceturkšņa griezumā un par 13,1% gada laikā, sasniedzot 9635 brīvas darbvietas. Savukārt privātajā sektorā bija vērojams pretējs virziens – vakanču skaits pieauga par 14% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, sasniedzot 11,9 tūkstošus, taču gada griezumā tas samazinājās par 11,4%.
Uzņēmumu jaudu noslodze 2025. gada pirmajā ceturksnī pieauga, tomēr pieprasījuma trūkums joprojām bija nozīmīgs darbību ierobežojošs faktors vairākās nozarēs.
Jaudas noslodze Latvijā 2025. gada pirmajā ceturksnī pieauga līdz 74%, salīdzinot ar 72,4% iepriekšējā ceturksnī. Šis ir ievērojamākais kāpums kopš 2022. gada beigām. Neskatoties uz uzlabojumu, jaudas noslodze Latvijā joprojām atpaliek no eirozonas vidējā līmeņa – 77,3%.
Pieprasījuma trūkums kā uzņēmumu darbību ierobežojošs faktors saglabājas nozīmīgs, taču dažādās nozarēs tā ietekme atšķiras.
Saskaņā ar CSP veikto padziļināto uzņēmumu izpēti redzams, ka apstrādes rūpniecībā pieprasījuma trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši 44,7% aptaujāto uzņēmumu, kas liecina par nelielu samazinājumu salīdzinājumā ar 2024. gada beigām.
Būvniecībā pieprasījuma trūkumu kā problēmu norādīja 38,2% uzņēmumu – šis ir viens no augstākajiem rādītājiem pēdējo gadu laikā, neskatoties uz to, ka būvniecības produkcijas apjoms šī gada pirmajā ceturksnī pieauga par 9% pēc vairāku ceturkšņu lejupslīdes. Tiesa gan, šo pieaugumu galvenokārt nodrošināja inženierbūvniecība, līdz ar to situācija nozarē kopumā ir nevienmērīga. Pakalpojumu nozarēs šis rādītājs sasniedza 35,3%, saglabājoties stabils pēdējo ceturkšņu līmenī. Ekonomikas sentimenta rādītājs 2025. gada pirmajā ceturksnī bija 98%, saglabājoties teju nemainīgs salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (98,1%), norādot uz piesardzīgu, bet salīdzinoši stabilu uzņēmēju noskaņojumu attiecībā uz ekonomikas attīstību.
Kredītu tirgus 2025. gada pirmajā ceturksnī turpināja atveseļoties – jauno kredītu izsniegšana strauji pieauga gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, īpaši ārpus patēriņa segmenta.
Latvijas Bankas dati liecina, ka kopējais kredītu portfelis 2025. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 11,48 miljardus eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Uzņēmumiem (nefinanšu sabiedrībām) izsniegto kredītu atlikums palielinājās par 9,5%, savukārt mājsaimniecībām – par 7,3%.
Jaunizsniegto kredītu apjoma pieaugums bija īpaši izteikts. Jaunie kredīti mājsaimniecībām mājokļu iegādei pieauga par 67% salīdzinājumā ar 2024. gada 1. ceturksni. Jaunie pārējie kredīti mājsaimniecībām palielinājās par 90%, bet patēriņa kredītu pieaugums bija daudz mērenāks – tikai 10%, liecinot par stabilizēšanos pēc iepriekšējiem straujajiem kāpumiem. Jaunie kredīti uzņēmumiem pieauga par 93%, kas liecina par būtisku aktivitātes atgriešanos investīciju un apgrozāmo līdzekļu finansēšanā. Šie rādītāji norāda uz kreditēšanas tirgus būtisku atdzīvošanos, tomēr šos pieaugumus ietekmē arī bāzes efekts, ņemot vērā iepriekšējos gados novēroto vājo kreditēšanas aktivitāti.
Ārējās tirdzniecības rādītāji 2025. gada pirmajā ceturksnī uzrādīja pretrunīgu attīstību – eksporta izaugsme turpinājās, taču tirdzniecības bilances deficīts saglabājās salīdzinoši augsts.
Tirdzniecības bilances deficīts 2025. gada 1. ceturksnī bija 6,9% no IKP, saglabājoties līdzīgā līmenī kā iepriekšējā ceturksnī (6,6%). Vienlaikus eksporta vērtība gada griezumā pieauga par 3,2%, kas ir viens no labākajiem rādītājiem kopš 2022. gada. Neskatoties uz iepriekšējo gadu lejupslīdi, šis pieaugums liecina par pakāpenisku ārējā pieprasījuma atjaunošanos.
Tekošajā kontā 2025. gada pirmajā ceturksnī reģistrēts deficīts – 4,1% no IKP, salīdzinot ar nelielu pārpalikumu ceturksni iepriekš (0,8%). Deficītu veidoja galvenokārt negatīvs sākotnējo ienākumu saldo (–1,7%), kas ietver maksājumus ārvalstu investoriem par peļņu, procentiem un algām. Otrreizējo ienākumu pārpalikums – galvenokārt ārvalstīs strādājošo pārskaitījumi uz Latviju un dažādi starpvalstu maksājumi – bija 1,9% no IKP, kas ir nedaudz mazāk nekā ceturksni iepriekš.
Latvijas pamatinflācija 2025. gada pirmajā ceturksnī nedaudz samazinājās, tomēr saglabājās augstāka nekā eirozonā.
Pamatinflācija Latvijā 2025. gada 1. ceturksnī bija 3,5%, samazinoties no 3,8% iepriekšējā ceturksnī. Eirozonā pamatinflācija šajā laikā bija 2,6%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā 2024. gada beigās. Pamatinflācija mēra cenu pieaugumu, izslēdzot svārstīgās pārtikas un enerģijas cenas. Šis rādītājs tiek izmantots, lai labāk novērtētu ilgtermiņa inflācijas tendences ekonomikā, jo tas atspoguļo noturīgākas cenu izmaiņas.
Mājokļu cenas 2025. gada pirmajā ceturksnī turpināja pieaugt, taču gada griezumā cenu kāpums bija mērenāks nekā 2024. gada nogalē.
Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, mājokļu cenas kopumā pieauga par 5,8%. Tas ir mazāk nekā 7,3% pieaugums 2024. gada 4. ceturksnī, tomēr rādītājs joprojām liecina par noturīgu cenu kāpumu mājokļu tirgū.
Jauno mājokļu cenas gada laikā pieauga par 6,5%, atgūstoties pēc sabremzēšanās iepriekšējā ceturksnī (4,2%). Tikmēr lietoto mājokļu cenas pieauga par 5,5%, kas ir mērenāks kāpums nekā 8,2% ceturksni iepriekš, taču būtiski augstāks nekā lielākajā daļā 2023. un 2024. gadā.
Ilgtermiņa novērojumi no 2000. gada 1. ceturkšņa līdz 2025. gada 1. ceturksnim pieejami MS Excel formātā šeit.
Papildus informācija par siltuma kartes interpretāciju ar piemēriem pieejama šeit.