Reizi ceturksnī Fiskālās disciplīnas padome, līdzīgi kā citas Eiropas Savienības dalībvalstu neatkarīgās fiskālās iestādes, sagatavo ekonomikas cikla siltuma karti.
Ilgtermiņa novērojumi no 2000. gada I. ceturkšņa līdz 2023. gada II. ceturksnim pieejami MS Excel formātā šeit.
2023. gada II ceturksnī saliktais siltuma kartes indekss bija 0,45 un, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tas palielinājies par 0,05 procentpunktiem (pp.). Indeksā nav vērojamas būtiskas izmaiņas jau vairāku ceturkšņu garumā. Pamatinflācijas rādītāji joprojām ir augsti, darba tirgū aizvien trūkt darbaspēka, rūpniecības sektors saskaras ar pieprasījuma trūkumu un eksporta apjoma samazinājums bremzē izaugsmi kopumā. Šīs un citas ekonomikas siltuma karti ietekmējošās sadaļas apskatīsim turpmākajā analīzē.
Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa II ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 12%. Pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ir 4,3%. Privātā sektorā, salīdzinot ar iepriekšējā gada II ceturksni, bruto darba samaksa pieauga par 11,9% un bija 1519 eiro, bet sabiedriskajā sektorā pieaugums bija 12,2% un vidējās bruto darba samaksas apmērs bija 1549 eiro jeb par 30 eiro mazāk nekā privātajā sektorā. Bruto darba samaksas mediāna otrajā ceturksnī bija 1215 eiro, bet neto darba samaksas mediāna bija 888 eiro. Zīmīgi, ka šajā ceturksnī reālā darba samaksa pirmo reizi, kopš 2021. gada IV ceturkšņa, minimāli pārsniedza inflācijas kāpumu, dodot pirmos signālus par patērētāju pirktspējas atgriešanos. Tomēr jauni izaicinājumi patērētājiem, saistībā ar ziemas perioda tuvošanos un kredītu procentu maksājumu pieaugumu, var noslāpēt šo pārsniegumu nākamajos ceturkšņos.
Bezdarba līmenis II ceturksnī Latvijā bija (6,1%), kas ir zemākais rādītājs Baltijā un tikai par 0,1 procentu pārsniedz ES rādītāju. Šādi dati liecina par saspringto situāciju darba tirgū gan Latvijā, gan ES kopumā. Nodarbinātības līmenis pirmajā ceturksnī bija (64,4%). Salīdzinot ar 2023. gada pirmo ceturksni, tas pieauga par 0,7 procentpunktiem. Nodarbinātības līmenis tuvojas, bet joprojām nav sasniedzis pirms pandēmijas līmeni. Kopumā š.g. otrajā ceturksnī darba tirgū bija nodarbināti 887,6 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 2,4 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā ceturksnī, bet salīdzinot ar 2023. gada pirmo ceturksni, nodarbināto skaits ir palielinājies par 7,2 tūkstošiem.
Salīdzinot ar 2022. gada otro ceturksni, vakanču skaits samazinājās par 4,4%, bet salīdzinot ar 2023. gada pirmo ceturksni - pieejamās vakances pieauga par 5,5%. Otrajā ceturksnī valstī kopumā bija neaizņemtas 25 260 darba vietas. Vakanču skaits, salīdzinot ar 2022. gada otro ceturksni, visvairāk samazinājās ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (-47,6%), finanšu un apdrošināšanas jomas uzņēmumos (-44,3%), kā arī lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā (-33,5%). Šajā pašā periodā par 63% pieauga vakanču skaits uzņēmumos, kas veic operācijas ar nekustamo īpašumu, administratīvo un apkalpojošo dienestu uzņēmumos (+26,3%) un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu uzņēmumos (+11,1%).
Jaudas noslodzes rādītājos redzamā ražošanas aktivitāte Latvijā pašlaik ir zema. Otrajā ceturksnī jaudas noslodze bija 73,8%, minimāli pieaugot par 1,2 procentpunktiem, salīdzinot ar šī gada pirmo ceturksni, bet salīdzinot ar 2022. gada otro ceturksni - samazinājums ir par 1,8 pp. Jaudas noslodzes rādītājiem ir lejupvērsta tendence gan Latvijā, gan arī Eirozonā, neskatoties uz minimāliem uzlabojumiem otrajā ceturksnī. Tas Latvijai, kā mazai un atvērtai ekonomikai, liecina par ārējā pieprasījuma samazināšanās riskiem un eksporta samazinājuma turpināšanos.
Saskaņā ar CSP padziļinātās izpētes datiem, turpinās pieprasījuma trūkuma un darbaspēka trūkuma negatīvā ietekme, kas īpaši aktuāla rūpniecības un pakalpojumu uzņēmumos. Par to liecina CSP iztaujātie uzņēmumi, atbildes reģistrētas kā procenti no aptaujātiem uzņēmumiem. Pieprasījuma trūkums būvniecības nozarē bija būtisks saimniecisko darbību ierobežojošs faktors - uz to norādīja 33,3% aptaujāto uzņēmumu, kas tomēr ir par 3,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Kopumā otrajā ceturksnī nepietiekamais pieprasījums, darbaspēka trūkums (29.6%) un finansiālās grūtības (17,2%) bija būtiskākie būvniecību ierobežojošie faktori. Rūpniecībā pieprasījuma trūkums turpināja negatīvi ietekmēt 47,3% aptaujāto uzņēmēju, kas ir par 3,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī un bija būtiskākais ierobežojošais faktors nozarē. Papildus, zemā pieprasījuma faktoram, 14,8% rūpniecības nozares uzņēmēju norādīja uz darbaspēka trūkumu, bet 14,1% rūpniecības nozares uzņēmēju norādīja uz materiālu vai iekārtu trūkumu, bet 25,9% nesaskatīja nekādus ierobežojumus. Pakalpojumu sektorā 38,4% uzņēmumu norāda, ka tiem nav ierobežojošo faktoru. Tajā pat laikā 32,3% pakalpojumu sniedzēju ir būtiska pieprasījuma trūkuma faktora nozīme, kas, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pieaugusi par 2,3 procentpunktiem. Papildus tam - 16,7% pakalpojumu sniedzēju izjūt ierobežojumus darbaspēka pieejamībā.
Ilgtermiņa ekonomikas sentimenta rādītājs otrajā ceturksnī bija 93,7, kas ir par 1,6 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā ceturksnī, tomēr kopumā šis rādītājs jau vairākus ceturkšņus būtiski nepieaug un arī nesarūk - svārstoties ap 94%.
Kreditēšanas aktivitāte Latvijā kopumā ir zema un arī būtisks pieaugums ceturkšņu griezumā nav novērojams. Papildus iepriekš aktuālajiem faktoriem piedāvājuma pusē, kreditēšanu padara nepievilcīgu arī ECB ierobežojošā monetārā politika un augstās procentu likmes, kas pašlaik ietekmē kreditēšanu arī pieprasījuma pusē. 2023. gada otrajā ceturksnī izsniegto kredītu apjoms pieauga par 4,7%. Privātajām ne-finanšu sabiedrībām izsniegto kredītu apjoms pieauga par 6,8%, bet mājsaimniecībām par 3%, to skaitā, kredīti mājokļu iegādei pieauga par 2,4%, patēriņa kredīti pieauga par 16,3%, bet pārējo mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms samazinājās par 9,6%.
Tirdzniecības bilance ir pasliktinājusies par 6,2 procentpunktiem, salīdzinot ar šī gada I ceturksni, un tās deficīts otrajā ceturksnī bija 13,9 % no IKP. Vienlaikus eksporta pieauguma temps samazinājās II ceturksnī par 12,9%. Tas ir lielākais eksporta samazinājums kopš 2020. gada 2. ceturkšņa, kad bija Covid-19 pandēmijas sākums. Kopumā ārējā tirdzniecībā eksporta daļa kritusies no 44% 2022. gada II ceturksnī līdz 43% šī gada II ceturksnī, bet imports attiecīgi pieaudzis no 56% līdz 57% .
Tekošā konta deficīts pirmajā ceturksnī bija 4,1% no IKP, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, uzlabojoties par 1 procentpunktu. Tā struktūrā sākotnējie ienākumi veidoja 2,7% deficītu no IKP, bet otrreizējie ienākumi 2,2% pārpalikumu.
Pamatinflācijas rādītājs Latvijā, otrajā ceturksnī, samazinājās līdz 9,8%, samazinājums, salīdzinot ar pirmo ceturksni, bija par 1,1%. Šāds pamatinflācijas līmenis joprojām ir uzskatāms par augstu, turklāt tas pārsniedz eiro zonas valstu rādītāju II ceturksnī par 4,3 procentpunktiem.
Mājokļa cenu indekss otrajā ceturksnī bija 5,6%, kas ir zemākais kopš 2021. gada I ceturkšņa. Samazinājums, salīdzinot ar šī gada pirmo ceturksni, ir par 2,7 procentpunktiem. Otrajā ceturksnī, cenu samazinājums novērots jauno mājokļu segmentā par 0,7 procentpunktiem, bet lietoto mājokļu segmentā minimāls cenu pieaugums par 0,2 procentpunktiem, salīdzinot ar šī gada pirmo ceturksni.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka, Eurostat, FDP aprēķini