Reizi ceturksnī Fiskālās disciplīnas padome, līdzīgi kā citas Eiropas Savienības dalībvalstu neatkarīgās fiskālās iestādes, sagatavo ekonomikas cikla siltuma karti.
Ilgtermiņa novērojumi no 2000. gada 1. ceturkšņa līdz 2022. gada 1. ceturksnim pieejami MS Excel formātā šeit.
2022. gada pirmais ceturksnis apliecināja ekonomikas spēju atkopties pēc pandēmijas krīzes un uzsākt jaunu izaugsmes ciklu. Pirmā ceturkšņa dati vēl neatspoguļo turpmāk sekojušos vēsturiskos notikumus sakarā Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet parāda kādas iespējas ekonomika ir zaudējusi šo notikumu sakarā. Saliktais siltuma kartes indekss pirmajā ceturksnī 0,6, kas līdzinās 2019. gada trešā ceturkšņa rezultātam. Turpmāk par sadaļām, kas veido šo kopējo rezultātu.
Vidējā alga pirmajā ceturksnī pieauga par 6,9% un sasniedza 1297 eiro. Salīdzinot ar diezgan straujo darba samaksas kāpumu iepriekšējā gada ceturkšņos, darba samaksas pieaugums ir ievērojami sabremzējies un salīdzinot ar iepriekšējā gada pēdējo ceturksni redzams, ka mēneša vidējā darba samaksa samazinājās par 2,9%.
Bezdarba līmenis pirmajā ceturksnī novērots 7,1%, liecina Eurostat dati. Tomēr vienlaikus nodarbinātības līmenis 63,2% atpaliek no pirms pandēmijas līmeņa ap 65%.
Vakanču skaits pieaudzis par 30% salīdzinot ar 2021. gada pirmo ceturksni, savukārt salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, brīvo darba vietu ir kļuvis par 5% vairāk. Kopumā pirmajā ceturksnī bija pieejamas 28,2 tūkstoši vakanču. Lielāks vakanču piedāvājums ir privātajā sektorā (17,8 tūkst.), savukārt sabiedriskajā sektorā pieejami – 10,4 tūkstoši brīvo darba vietu, pie tam sabiedriskajā sektorā vakanču skaits pieaug ievērojami straujāk nekā privātajā sektorā, gada laikā attiecīgi par 41,4% un +24,6%.
Jaudas noslodze ir 75,5%, kas ir pietuvinājusies pirms pandēmijas rādītājiem.
Pieprasījuma trūkums, kā saimniecisko darbību ierobežojošs faktors, kļuva mazāk izteikts rūpniecības nozarē, pirmajā ceturksnī uz to norādīja 28% CSP aptaujāto nozares uzņēmēju. Arī pakalpojumu nozarē situācija turpināja uzlaboties, pieprasījuma trūkumu tā pat norādīja 28% aptaujāto pakalpojumu sniedzēju. Abos gadījumos situācija pietuvojās pirms pandēmijas rādītājiem. Tajā pašā laikā būvniecībā uz pieprasījuma trūkumu norādīja 30% aptaujāto uzņēmēju un šī ierobežojuma ietekme ir maz uzlabojusies kopš 2020. gada.
Ekonomikas sentimenta rādītājs pirmajā ceturksnī bija 98,6%, tas samazinājās salīdzinot ar ceturtā ceturkšņa rādītāju 100,4%, galvenokārt strauji kāpjošo rasošanas izmaksu un patēriņa cenu ietekmē. Kopumā gan patērētāji, gan uzņēmēji norāda uz bažām par vispārējo ekonomikas stāvokli turpmākajos mēnešos.
Kreditēšanas aktivitāte. Salīdzinot ar 2021. gada pirmo ceturksni izsniegto kredītu apjoms pieaudzis par 2,6%. Mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms pieauga par 8,4%, salīdzinot ar iepriekšēja gada pirmo ceturksni, t.sk. par 8,3% pieauga aizdevumi mājokļu iegādei un par 23% patēriņa kredīti.
Tirdzniecības bilance pirmajā ceturksnī pasliktinājās un sasniedza (-11,1%) pret IKP. Situācija daļēji skaidrojama ar ārējās tirdzniecības pārstrukturēšanos saistībā ar karadarbību Ukrainā. Vēl 2021. gada pirmajā ceturksnī eksporta īpatsvars uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu kopumā veidoja 10%, bet jau šī gada pirmajā ceturksnī tas kritās līdz 7%. Eksportēto preču apjoms eiro pirmajā ceturksnī kritās par 7%, bet imports no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainu pirmajā ceturksnī pieauga par 77% (it īpaši no Krievijas par 113%). Arī tekošā konta bilance, pirmajā ceturksnī pasliktinājās līdz -7,4%, pēc 2,4% pārpalikuma, kas fiksēts 2021. gada pēdējā ceturksnī.
Pamatinflācijas rādītājs pirmajā ceturksnī ir pieaudzis sasniedzot 4,7% līmeni, liecinot, ka enerģijas un pārtikas cenu kāpums, sācis būtiski ietekmēt visu ekonomikas struktūru. Patēriņa cenas pirmajā ceturksnī kāpa par 9,2%. Ņemot vērā, ka energoresursu cenas vēl ilgstoši var saglabāties augstas, ņemot vērā ģeopolitiskos riskus, jāpieņem ka šis būs viens no galvenajiem ekonomikas nesabalansētības faktoriem.
Mājokļa cenu indekss pieaugošās inflācijas apstākļos un laikā, kad iedzīvotāju uzkrājumi strauji zaudē vērtību ir būtiski audzis pieprasījums pēc nekustamiem īpašumiem, pieņemot to par drošu investīciju objektu. Pirmajā ceturksnī mājokļu cenu indekss turpināja palielināties un sasniedza 17.3%. kas ir augstākais rādītājs kopš 2010. gada otrā ceturkšņa.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka, Eurostat, FDP aprēķini