Reizi ceturksnī Fiskālās disciplīnas padome, līdzīgi kā citas Eiropas Savienības dalībvalstu neatkarīgās fiskālās iestādes, sagatavo ekonomikas cikla siltuma karti.
2024. gada ceturtajā ceturksnī saliktais ekonomikas siltuma kartes indekss noslīdēja līdz 0,1%, liecinot par seklu recesiju. Algu pieaugums par 8,3% pozitīvi ietekmējis strādājošo ienākumus, un neto darba samaksas mediāna sasniedza 1019 eiro. Atšķirības starp sabiedriskā un privātā sektora algām saglabājās – sabiedriskajā sektorā algas pieauga par 8,6%, bet privātajā sektorā par 8,5%. Darba tirgū parādījās atdzišanas pazīmes – bezdarba līmenis pieauga līdz 6,9%, nodarbinātība samazinājās, un vakanču skaits saruka, privātajā sektorā samazinoties gandrīz divreiz straujāk nekā sabiedriskajā. Jaudas noslodze pieauga minimāli līdz 72,4%, bet pieprasījuma trūkums joprojām būtiski ietekmēja uzņēmumu darbību, īpaši apstrādes rūpniecībā. Kredītu tirgū aktivitāte atjaunojās – īpaši strauji pieauga jaunie kredīti mājokļu iegādei un uzņēmumiem, kamēr patēriņa kredītu kāpums būtiski palēninājās. Ārējās tirdzniecības un tekošā konta rādītāji uzlabojās, un eksporta izaugsme saglabājās pozitīva, lai arī pieauguma temps bija lēnāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Pamatinflācija Latvijā ceturtajā ceturksnī saglabājās 3,8% līmenī, pārsniedzot Eirozonas rādītāju, kas bija 2,7%. Mājokļu tirgū cenas turpināja augt, un lietoto mājokļu segmentā tika novērots pirmais straujais cenu kāpums kopš 2022. gada beigām. Par šiem un citiem novērojumiem turpmākajā 2024. gada ceturtā ceturkšņa Latvijas ekonomikas siltuma kartes apskatā.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka, Eurostat, FDP aprēķini
Darba samaksas kāpums 2024. gada 4. ceturksnī turpinājās, taču pieauguma temps palēninājās.
Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa 2024. gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 8,3%. Šajā ceturksnī darba samaksas pieauguma temps kļuva nedaudz lēnāks, un pieauguma tempa samazināšanās vērojama jau kopš 2023. gada pirmā ceturkšņa. Privātajā sektorā ceturtajā ceturksnī algas pieauga par 8,5%, sasniedzot 1720 eiro, savukārt sabiedriskajā sektorā pieaugums bija par vienu procentpunktu straujāks – 8,6%, un vidējā bruto darba samaksa sasniedza 1809 eiro, kas ir par 89 eiro vairāk.
Bruto darba samaksas mediāna ceturtajā ceturksnī bija 1401 eiro, bet neto darba samaksas mediāna – 1019 eiro. Mediānas dati liecina, ka aptuveni puse Latvijā strādājošo saņem mazāk par šo atalgojumu, bet otra puse – vairāk.
Ceturtajā ceturksnī darba tirgū vērojamas nelielas atdzišanas pazīmes – pieauga bezdarbs, saruka nodarbinātība un samazinājās vakanču skaits, īpaši privātajā sektorā.
Bezdarba līmenis Latvijā 2024. gada ceturtajā ceturksnī pieauga par 0,2 procentpunktiem salīdzinājumā ar trešo ceturksni, sasniedzot 6,9%. Eiropas Savienībā kopumā bezdarba līmenis bija zemāks – 5,8%, savukārt Baltijas valstīs augstākais bezdarba līmenis bija Igaunijā (7,5%), bet zemākais – Lietuvā (6,6%). Latvijā nodarbinātības līmenis ceturtajā ceturksnī bija 63,4%, kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Kopumā 2024. gada ceturtajā ceturksnī darba tirgū bija nodarbināti 867,2 tūkstoši cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 1,2% mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Vakanču skaits turpināja samazināties – salīdzinājumā ar 2023. gada ceturto ceturksni tas saruka par 7,7%, bet salīdzinājumā ar 2024. gada trešo ceturksni – par 9,3%. 2024. gada ceturtajā ceturksnī valstī kopumā bija 20,8 tūkstoši neaizņemtu darba vietu. Salīdzinot ar iepriekšējā gada ceturto ceturksni, vakanču skaits sabiedriskajā sektorā samazinājās par 5,3%, bet privātajā sektorā – par 9,9%, līdz ar to brīvo darba vietu skaits privātajā sektorā saruka gandrīz divreiz straujāk nekā sabiedriskajā.
Jaudas noslodze ceturtajā ceturksnī pieauga tikai minimāli, savukārt pieprasījuma trūkums joprojām būtiski ierobežoja uzņēmumu darbību, īpaši apstrādes rūpniecībā.
Jaudas noslodze 2024. gada ceturtajā ceturksnī bija 72,4%, minimāli pieaugot (+0,3 procentpunkti) salīdzinājumā ar trešo ceturksni. Eirozonā jaudas noslodze bija par 4,8 procentpunktiem augstāka un sasniedza 77,2%. Pieprasījuma trūkums kā darbību ierobežojošs faktors visa 2024. gada laikā būtiski nemainījās. Tomēr apstrādes rūpniecībā šis faktors bija izteiktāks nekā citās nozarēs – arī 2024. gada noslēdzošajā ceturksnī 47,1% no CSP apsekotajiem uzņēmumiem norādīja uz to kā būtisku ierobežojumu. Savukārt būvniecībā šo faktoru minēja 34,6% CSP aptaujāto uzņēmumu, un līdzīga situācija bija vērojama arī pakalpojumu sektorā, kur pieprasījuma trūkums bija izaicinājums 34,1% uzņēmumu. Ilgtermiņa ekonomikas sentimenta rādītājs 2024. gada ceturtajā ceturksnī sasniedza 98,1%, uzlabojoties par 0,8 procentpunktiem kopš trešā ceturkšņa.
Kredītu tirgus 2024. gada ceturtajā ceturksnī atguvās – īpaši strauji pieauga jaunie kredīti mājokļu iegādei un uzņēmumiem, bet patēriņa kredītu kāpums būtiski palēninājās.
Latvijas Bankas dati par izsniegto kredītu atlikumiem liecina, ka 2024. gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to apjoms pieauga par 1,4%, tostarp mājsaimniecībām par 6,2% un uzņēmumiem (nefinanšu sabiedrībām) par 5,6%.
Tomēr Latvijas Bankas dati par jaunizsniegtajiem kredītiem 2024. gada ceturtajā ceturksnī rāda, ka kredīti mājsaimniecībām mājokļu iegādei pieauga par 58%, bet jaunie kredīti uzņēmumiem – par 81% salīdzinājumā ar 2023. gada ceturto ceturksni, kas ir ļoti straujš kāpums, ņemot vērā iepriekšējo gadu negatīvo dinamiku. Mājsaimniecībām izsniegto patēriņa kredītu apjoms pieauga tikai par 2%, būtiski palēninoties salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturkšņu dinamiku, savukārt pārējo mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms palielinājās par 39%.
Ārējās tirdzniecības un tekošā konta rādītāji uzlabojās, bet eksporta izaugsme, lai arī lēnāka, saglabājās pozitīva.
Tirdzniecības bilances deficīts 2024. gada ceturtajā ceturksnī uzlabojās līdz 6,8% no IKP, samazinoties par 2,3 procentpunktiem salīdzinājumā ar trešo ceturksni. Latvijas eksporta apjoms turpināja pieaugt par 0,5%, lai gan pieauguma temps bija lēnāks nekā trešajā ceturksnī, kad tas sasniedza 4,2%. Tekošajā kontā ceturtajā ceturksnī bija pārpalikums 0,8% no IKP. Tekošā konta struktūrā sākotnējie ienākumi veidoja deficītu 0,3% no IKP, bet otrreizējie ienākumi – pārpalikumu 2,7% no IKP.
Latvijas pamatinflācija ceturtajā ceturksnī saglabājās nemainīga un turpināja pārsniegt Eirozonas rādītāju.
Pamatinflācijas rādītājs Latvijā 2024. gada ceturtajā ceturksnī saglabājās nemainīgs salīdzinājumā ar trešo ceturksni un bija 3,8%. Latvijā pamatinflācija bija par 1,1 procentpunktu augstāka nekā Eirozonā, kur ceturtajā ceturksnī inflācija sasniedza 2,7%.
Mājokļu cenas ceturtajā ceturksnī turpināja pieaugt, un straujāks kāpums bija vērojams lietoto mājokļu segmentā.
Mājokļu cenas 2024. gada ceturtajā ceturksnī pieauga par 8,1%. Jauno mājokļu cenas, kas iepriekšējos ceturkšņos strauji auga, sabremzējās, un pieaugums bija 4,1%, savukārt lietoto mājokļu segmentā cenas pieauga par 9,2%, kas ir pirmais straujais kāpums kopš 2022. gada pēdējā ceturkšņa.
Ilgtermiņa novērojumi no 2000. gada I. ceturkšņa līdz 2024. gada IV ceturksnim pieejami MS Excel formātā šeit.
Papildus informācija par siltuma kartes interpretāciju ar piemēriem pieejama šeit.