Fiskālās disciplīnas padome gandarīta par fiskāli atbildīgu budžetu, bet norāda uz riskiem
Valdība ar fiskālās politikas palīdzību ir veiksmīgi mīkstinājusi Covid-19 un Krievijas agresijas izraisītās ekonomiskās un sociālās sekas, vienlaicīgi saglabājot samērīgu valsts parāda līmeni. Arī 2024. gada budžets un vidēja termiņa budžeta plāns ir izveidots saskaņā ar fiskāli atbildīgu stratēģiju.
Tomēr valsts fiskālo veiktspēju vidējā termiņā var negatīvi ietekmēt vairāku risku kopums, tostarp ļoti saspringtā ģeopolitiskā un drošības situācija, globālā lēnā ekonomikas izaugsme, Latvijas ekonomikas attīstības riski, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nespēja vienoties par efektīvām fiskālās pārvaldības reformām, procentu likmju pārmērīgais spiediens uz sabiedrību, kā arī populisma pieaugums politiskajā diskursā. Uz to jaunākajā uzraudzības ziņojumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru (VTBI) 2024. - 2026. gadam un budžetu 2024. gadam norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome).
Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kura bieži ir pakļauta ārējo ekonomisko un politisko faktoru ietekmēm. Ņemot vērā, ka fiskālā politika ir valdības ātrākais ietekmes instruments negaidītu problēmu risināšanā, valstij ir nepieciešamas fiskālās drošības rezerves, akcentē Padome.
“Nav noslēpums, ka Latvijā nav pietiekoši daudz līdzekļu, lai dāsni finansētu izglītību, zinātni un veselību. Tomēr cilvēkiem nepatīk arī parāda pieaugums, jo sakāmvārds “Parāds nav brālis” ir dziļi iesakņojies mūsu apziņā. Pozitīvi, ka šis princips ievērots arī nākamā gada valsts budžeta veidošanā,” saka Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.
Padome uzsver, ka pastāvīgam izdevumu pieaugumam laika gaitā jābūt saskaņotam ar papildu ieņēmumu avotiem vai mazākiem relatīvajiem izdevumiem citās jomās. Padome vērš uzmanību uz riskiem budžeta ieņēmumu pusē. Nodokļu ieņēmumi ir nozīmīgākais ienākumu avots Valsts konsolidētajā kopbudžetā, kas nākamgad veidos 80,7% no tā kopējā apjoma. Risks ir saistīts ar to, ka būtiskais ieņēmumu pieaugums, ko stimulēja augstā inflācija, turpmākajos gados, krītoties inflācijai, nav sagaidāms. Vienlaikus no augstās inflācijas perioda mantotais izmaksu līmenis varētu negatīvi ietekmēt budžeta izdevumus. Jau pašlaik prognozētais nodokļu apjoma pieauguma temps ir lēnāks par izdevumu pieauguma tempu.
Padome brīdina par risku, kas saistīts ar pazemināto 12% PVN likmi svaigiem augļiem un dārzeņiem. Pieredze rāda, ka kopš 2018. gada samazinātā PVN likme (5%) augļiem un dārzeņiem nav ievērojami samazinājusi to cenu, jo to turpināja ietekmēt citi faktori - sezonalitāte, darbaspēka izmaksu lielāka ietekme u.c. Samazinātā likme arī veicinājusi importu no valstīm, kur augļu un dārzeņu ražošanas izmaksas bijušas zemākas. Tādējādi lielāki ieguvēji no samazinātā PVN bijuši tirgotāji, nevis pašmāju lauksaimnieki vai patērētāji, bet valsts budžetā netika iekasēti papildu ieņēmumi, kurus varēja pārdalīt visas sabiedrības labā.
Kā norāda Padome, veidojot VTBI 2024. - 2026. gadam, fiskālie skaitliskie nosacījumi ir ievēroti daļēji, lai gan pašreizējais budžeta plāns rada priekšstatu par gandrīz strukturāli sabalansētu budžetu.
Padomes ieskatā, papildus aizsardzības un iekšējās drošības izdevumus virs 2022. gada līmeņa un vienreizējās investīcijas valsts aizsardzībai un iekšējai drošībai pareizāk būtu neuzskatīt par vienreizējiem izdevumiem. Šāda precedenta radīšana ir bīstama un rada nekorektu iespaidu, ka šie izdevumi turpmāk nebūs jāfinansē, lai gan šā brīža ģeopolitiskajā situācijā tas nav reāli.
Kā norāda Padome, pēdējo gadu notikumi atklājuši un aktualizējuši krīzes regulējuma normu nepietiekamību gan ES, gan nacionālajā fiskālajā tiesiskajā ietvarā. Miera laikos izstrādātie fiskālās politikas tiesiskie ietvari nebija pilnā mērā piemēroti Covid-19 pandēmijas, kara situācijas un arī strauju klimata pārmaiņu izraisītu seku mazināšanai. Padome Fiskālās disciplīnas likuma atvēršanas gadījumā ierosina stiprināt tā sadaļas, kas paredz ārkārtas apstākļu iestāšanos, jo tas novērstu iespējas dažādi interpretēt šī likuma normas.
Kā norāda Padome, valsts parāda nosacījuma izpilde ir atbilstoša Māstrihtas kritērijam. Valsts kases 2023. gadā vispārējās valdības parāds ir prognozēts 39,9%, bet 2024., 2025. un 2026. gadam - 41% no IKP. Padome atzinīgi vērtē valdības deklarācijā ietverto apņemšanos īstenot tādu fiskālo politiku, kas vispārējās valdības parādu ilgtermiņā vidēji uztur 40 % līmenī no IKP un aicina to ievērot.
Padome vērš uzmanību, ka starptautiskajos novērtējumos Latvijai joprojām ir salīdzinoši augsts kredītreitings, kas iegūts, pateicoties arī atbildīgai fiskālai politikai. Augsts starptautiskais novērtējums ļauj aizņemties līdzekļus un pārfinansēt parādu par iespējami izdevīgām likmēm, lai gan ierobežojošās monetārās politikas sekas attieksies arī uz Latvijas parāda apkalpošanas izmaksām.
Ar Padomes sagatavoto uzraudzības ziņojumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2024. - 2026. gadam un 2024. gada budžetu var iepazīties šeit.