Fiskālās disciplīnas padome norāda uz riskiem, kas var palielināt valsts parādu
Pašlaik ekonomikas attīstību un fiskālo situāciju ietekmē ģeopolitiskie, makroekonomiskie un fiskālie riski, kuru kopums var mazināt Latvijas ekonomikas izaugsmi, pasliktināt budžeta bilanci un palielināt valsts parādu. Uz to jaunākajā monitoringa ziņojumā Nr. 22 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome).
Padome kopumā atzinīgi novērtē Saeimas apstiprināto šī gada valsts budžetu, tomēr norāda uz vairākiem riskiem, kas var strauji pasliktināt fiskālo situāciju.
Kā akcentē Padome, šā brīža ģeopolitiskie apstākļi nosaka ekonomikas attīstības nenoteiktību. Pandēmijas un kara seku rezultātā turpina samazināties vai nepieaugt galveno partnervalstu pieprasījums, kas savukārt negatīvi ietekmē Latvijas eksporta iespējas. Ģeopolitisko risku kontekstā ir svarīga izdevumu kāpināšana aizsardzībai un iekšējai drošībai, kas jau pašlaik ir būtiski ietekmējuši valsts izdevumu struktūru. Padome nepiekrīt, ka budžeta izdevumu pieaugums aizsardzības nozarei tiek klasificēts ka vienreizējs, jo maz ticams, ka ģeopolitiskās spriedzes apstākļos aizsardzības izdevumi stabilizēsies pašreizējā līmenī. Pasliktinoties ģeopolitiskajai situācijai, šie izdevumi var pieaugt, kas attiecīgi samazinās budžeta līdzekļus sociāliem un citu nozaru izdevumiem. Tāpat kā Eiropas Komisija, arī Padome uzskata, ka aizsardzības izdevumu interpretācijas rezultātā budžeta izdevumu pieaugums izskatās zemāks.
Analizējot makroekonomiskos riskus, Padome norāda, ka Eiropas Centrālās Bankas inflācijas apkarošanas un procentu likmju celšanas politika turpina uzturēt riska zonā ekonomikas izrāviena potenciālu. Lai gan pašlaik ir skaidri iezīmējusies inflācijas samazināšanās tendence, inflācijas dinamiku būtiski ietekmē patērētāju un ražotāju īstermiņa inflācijas gaidas. Latvijas konkurētspēja starptautisko vērtētāju skatījumā ir būtiski kritusies un tā ilgstoši iepaliek aiz Lietuvas un Igaunijas. Latvija gan 2022., gan 2023. gadā bija aiz saviem kaimiņiem: 2022. gadā tā bija 35. vietā, bet 2023. gadā piedzīvots kritums uz 51. vietu.
Kā uzsver Padome, prognozēšana augstas nenoteiktības un makroekonomisko risku apstākļos ir kļuvusi par jauno normalitāti un tā traucē arī budžeta plānošanu. 2023. gada sākumā veidotās prognozes izrādījās pārāk optimistiskas un pašlaik redzams, ka 2023. gads noslēgsies nevis ar simbolisku izaugsmi, bet ar minimālu recesiju. Padome paredz, ka kopumā Latvijai priekšā ir izaicinājumu pilns gads, kurā tomēr pastāv cerības atgūt lēnu izaugsmi. Jaunākās IKP prognozes ir starp 1,8% (Latvijas Universitātes produktivitātes institūts) un 2,4% (Eiropas Komisija).
“Ļoti gribētos samazināt Latvijas atpalicību no Baltijas kaimiņiem. Salīdzinot ar Lietuvu, bet īpaši ar Igauniju, aizvadītajā gadā Latvija sasniedza mazāku ekonomikas kritumu. Ļoti gribētos, lai šogad mēs sagaidītu straujāku ekonomikas pieaugumu,” saka tā Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.
Padome norāda, ka pēdējos gados piekopto atbildīgo fiskālo politiku apdraud arī vairāki fiskālie riski, kas izriet no valsts akciju sabiedrību darbības. Neskatoties uz Padomes aizrādījumu, nevienam no šiem riskiem nav izveidota fiskālā riska rezerve 2024. gada budžetā. AirBaltic šī gada jūlijā ir jāatmaksā vai jārefinansē obligācijas 200 miljonu eiro apmērā, kas ir apgrūtinoši, ņemot vērā kompānijas uzlabojušos, bet joprojām trauslo finanšu stāvokli un ģeopolitisko situāciju. Tāpat apgrūtināta ir RailBaltica projekta ieviešana Latvijā – projekta plānotās izmaksas ir ļoti ievērojami palielinājušās, ir neskaidrība ar finansējuma avotu un galvenais projekta sponsors – Eiropas Komisija - ir paudusi bažas par projekta ieviešanu, atgādina Padome.
Kā secina Padome, neskatoties uz Latvijas salīdzinoši labvēlīgajiem apstākļiem (labs kredītreitings un salīdzinoši zems parāds), arī Latvijā pieaug valsts parāda apkalpošanas izmaksas. Ja 2023. gadā tam tika iztērēti ap 233 milj. eiro (0,7% no IKP), tiek prognozēts, ka šogad šim nolūkam tiks atvēlēti jau 381 milj. eiro (0,9% no IKP), bet 2026. gadā šie izdevumi varētu pārsniegt 500 milj. eiro. Tiek lēsts, ka šogad Valsts kasei finanšu tirgos būs jāaizņemas ap 3 miljardiem eiro (6,6% no IKP) gan esošā parāda refinansēšanai, gan deficīta segšanai, līdz ar to atbildīgas fiskālās politikas uzturēšana ir svarīga, lai varētu aizņemties finanšu tirgos uz labvēlīgiem nosacījumiem, uzsver Padome.
Ar Padomes sagatavoto monitoringa ziņojumu Nr. 22 var iepazīties šeit.