Aizsardzības finansēšanai jāmeklē risinājumi, kas nerada strauju parāda pieaugumu
Fiskālās disciplīnas padome (Padome), izvērtējot Finanšu ministrijas sagatavoto 2026. gada valsts budžeta un 2026. – 2028. gada vidēja termiņa budžeta ietvara (VTBI) projektu, atzīst - gan Eiropas Savienības, gan nacionālie fiskālie nosacījumi tiek ievēroti. Tomēr ir izvēlēts vienkāršākais ceļš – papildu finansējums aizsardzībai ir atrasts galvenokārt uz valsts parāda pieauguma rēķina, nevis samazinot budžeta izdevumus. Padome savā uzraudzības ziņojumā aicina valdību izvirzīt ambiciozākus mērķus izdevumu samazināšanā un savlaicīgi rast strukturālu, ilgtspējīgu risinājumu aizsardzības izdevumu finansēšanai, lai tie nebūtu atkarīgi no parāda palielināšanas.
Kā norāda Padome, VTBI 2026. – 2028. gadam tiek sagatavots laikā, kad ģeopolitiskā spriedze reģionā turpina pieaugt un izdevumi valsts drošībai un aizsardzībai ir kļuvuši par absolūtu prioritāti. 2025. gada jūlijā ES Padome iedarbināja Stabilitātes un izaugsmes pakta valsts izņēmuma klauzulu, kas ļauj dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, īslaicīgi atkāpties no fiskālās disciplīnas noteikumiem, palielinot izdevumus aizsardzībai.
Tomēr Padome vērš uzmanību uz pieaugošo valsts parādu un procentu maksājumu slogu, kas var ierobežot budžeta elastību un apdraudēt fiskālo stabilitāti nākotnē pēc 2029. gada, īpaši, ja ekonomikas izaugsme būs lēnāka nekā prognozēts. Šī iemesla dēļ jau savlaicīgi jārod strukturāls un ilgtspējīgs risinājums aizsardzības izdevumu finansēšanai, jo pretējā gadījumā nebūs iespējams vienlaikus nodrošināt valsts parāda samazināšanos vai noturēšanu ilgtspējīgā līmenī, saglabāt apņemšanos par aizsardzības izdevumu apjomu un turpināt uzturēt no budžeta finansētas nozares, tai skaitā veselības aprūpi un izglītību.
Kā norāda Padome, Latvijā vispārējās valdības parāds 2025. gadā tiek prognozēts 49% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt vidējā termiņā, nemainoties ekonomikas izaugsmes tempam un bez papildu politiskas rīcības tas pieaugs - 2026. gadā tas prognozēts 51% no IKP, 2027. un 2028. gadā - 55% no IKP. Procentu maksājumu prognozes liecina, ka parāda apkalpošanas izdevumi būtiski pieaugs, ierobežojot fiskālo telpu citu valstiski nozīmīgu iniciatīvu finansēšanai. Lai gan Latvija attiecībā uz parādu pašlaik ievēro 60% no IKP robežvērtību, fiskālā slodze pieaugs un prasīs arvien stingrāku pieeju tēriņu samazināšanai un ieņēmumu palielināšanai, uzlabojot nodokļu iekasēšanu, akcentē Padome.
Padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka uzsver: “Nākotnē, izaugsmes gados, nepieciešama pakāpeniska parāda samazināšana un budžeta orientēšana uz ekonomikas konkurētspēju, palielinot investīcijas, kā arī pētniecības un attīstības izdevumus.”
Kā norāda Padome, VTBI 2026. – 2028. gadam izstrāde balstīta uz apstiprinātajām makroekonomikas prognozēm, 2025. gadā paredzot IKP pieaugumu 1,1% apmērā un 2026. gadā 2,1% apmērā.
Konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2026. gadā tiek plānoti 15,2 miljardu eiro apmērā, kas ir par 5,4% vairāk nekā tiek prognozēts 2025. gadam. Arī Padomes nodokļu prognozes ir ļoti līdzīgas. 2026. gadā nodokļu ieņēmumu pieaugums tiek prognozēts 5,4%, tas ir straujāks nekā prognozētais nominālā IKP pieaugums 4,7%. Arī šogad nodokļu ieņēmumu pieaugums ir straujāks nekā nominālā IKP pieaugums – pirmajā pusgadā iekasēts par 5,8% vairāk nekā pērn, bet nominālais IKP audzis par 4,4%, tas varētu liecināt par Valsts ieņēmumu dienesta efektīvāku nodokļu iekasēšanu.
Publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazināšanas ietvarā izdevumi 2026. gadam samazināti par 171,1 milj. eiro. Ievērojamu daļu samazinājuma, 58,7 milj. eiro, veido precizētā nodokļu reformas ietekmes kompensācija pašvaldībām. Padome neuzskata precizēto nodokļu reformas ietekmes kompensāciju par izdevumu samazinājumu, jo tas nav strukturāls izdevumu samazinājums. Tāpēc faktiskais izdevumu samazinājums 2026. gadam ir 112,4 milj. eiro. Ņemot vērā ierobežoto fiskālo telpu tuvākajos gadus, Padome aicina valdību izvirzīt ambiciozākus mērķus budžeta izdevumu samazināšanā, lai ierobežotu valsts parāda pieaugumu un tā apkalpošanas izmaksas.
Kā akcentē Padome, aizsardzības izdevumu finansēšana tiek nodrošināta valsts izņēmuma klauzulas ietvaros, izmantojot SAFE instrumentu, kopā 971,5 milj. eiro 2026. – 2028. gadā, tomēr kopējais finansējums var tikt palielināts budžeta apropriāciju pārdales rezultātā. Prioritārais finansējums paredzēts 693,5 milj. eiro 2026. gadā, no tā 65% novirzīti aizsardzībai un iekšējai drošībai, 2027. gadā - 724,8 milj. eiro ar 70% aizsardzībai, bet 2028. gadā - 935,9 milj. eiro ar 77% aizsardzībai. Padome norāda, ka šī elastība uz laiku mazinās fiskālos ierobežojumus, tomēr ilgtermiņā ietekmēs gan vispārējās valdības budžeta bilanci, gan valsts parādu, un līdz ar to nepieciešams meklēt strukturālus risinājumus fiskālās ilgtspējas nodrošināšanai. Padome arī aicina valdību plašāk ieviest uz sniegumu balstītu budžeta plānošanu, lai palielinātu fiskālo efektivitāti.
Vienlaikus Padome brīdina par būtiskiem vidēja termiņa riskiem, kas var apdraudēt ekonomikas izaugsmi un fiskālo stabilitāti. Tā ir ģeopolitiskā spriedze un Krievijas agresijas sekas Ukrainā, ASV tirdzniecības politikas izmaiņas un jaunie muitas tarifi, valsts kapitālsabiedrību potenciālās saistības, Rail Baltica projekta izmaksas, kā arī valsts parāda apkalpošanas izdevumu straujais pieaugums. Šie faktori kopumā var ierobežot budžeta deficīta pārvaldību un fiskālo telpu citām valstiski nozīmīgām iniciatīvām.
Ar Padomes sagatavoto Uzraudzības ziņojumu par valsts budžetu 2026. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam aicinām iepazīties šeit.