2022. gadā turpināsies valsts ekonomiskā  attīstība, tomēr to apdraud vairāki būtiski riski.

Fiskālās disciplīnas padome (Padome) ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas makroekonomikas prognozes Stabilitātes programmas izstrādei 2022. - 2025. gadam, taču aplēses par ekonomikas attīstību turpmākajos gados var būtiski ietekmēt epidemioloģiskie un ģeopolitiskie riski, augstās enerģijas cenas, inflācija, ēnu ekonomika, kā arī politiskie riski.

Fiskālās disciplīnas padome šī gada 10. februāra sanāksmē apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes, kas šogad paredz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 4% apmērā,  bet 2023. gadā - 3,9% apmērā. IKP izaugsme 2024. un 2025. gadā prognozēta 3,4% apmērā.

Kā norāda Padome, pašlaik ekonomika ir uzsākusi jaunu izaugsmes ciklu, tomēr izaugsmi apdraud vairāki makroekonomiskie riski, tostarp inflācija un spriedze darba tirgū, kā arī citi riski. Gan ministrijas, gan Padomes aprēķini liecina, ka 2024.-2025. gadā ekonomika var sākt darboties virs tās potenciāla.

Padomes ieskatā, iespējamo risku vidū, kas var apdraudēt valsts ekonomisko attīstību, joprojām ir Covid-19 un tā iespējamās mutācijas. Arī saspīlējumi Krievijas un Ukrainas starptautiskajās attiecībās un potenciālā Baltkrievijas iesaistīšanās šajā procesā veido nelabvēlīgu vidi stabilai ekonomikas izaugsmei, negatīvi ietekmē enerģijas, it īpaši dabasgāzes cenas, rada nepievilcīgu investīciju klimatu reģionā. Tāpat nav izslēgta arī enerģijas avotu piegādes šoka varbūtība.

Savukārt augsto enerģijas cenu noturība ir potenciāls risks pašvaldību budžetam un mājsaimniecību patēriņa struktūras izmaiņām. Apkures un elektroenerģijas  cenas cieši korelē ar dabasgāzes cenām. Tā kā gāzes cenu pieauguma efekti kļūst redzami ar 6-8 mēnešu aizkavēšanos, paredzams, ka pašvaldības un mājsaimniecības lielāko slogu sāks izjust 2022. gada aukstuma sezonā, norāda Padome.

Tāpat valsts ekonomisko attīstību ietekmē arī inflācijas pieauguma riski. Kā norāda Padome, 2022. gads turpināsies augstas inflācijas apstākļos, turklāt galvenais inflāciju nosakošais faktors – enerģijas cenas –  pašlaik neuzrāda pārliecinošas pazemināšanās pazīmes. Kā atzīmē Padome, jau šobrīd pastāv sakāpinātas cenu pieauguma gaidas mājsaimniecību un ražotāju pusē. Tas veicina gaidas attiecībā uz kreditēšanas procentu likmju celšanu, lai gan pašlaik Eiropas Centrālā banka nedod skaidrus signālus par likmju kāpināšanu.

Savukārt Covid-19 ierobežojošo pasākumu ietekmē ir palielinājies ēnu ekonomikas īpatsvara pieauguma risks, bet vēlēšanu tuvošanās un šādiem periodiem raksturīgi populistiski lēmumi ir saistīti ar ievērojamu fiskālo ietekmi, norāda Padome.

Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomikas prognozes tiks izmantotas par pamatu Latvijas stabilitātes programmas izstrādei 2022. - 2025. gadam, ko plānots iesniegt Ministru kabinetā 2022. gada aprīlī. Padomes izvertējumam un apstiprinājumam FM sagatavotās prognozes tiek nodotas kopš 2016. gada divas reizes gadā - izstrādājot Latvijas Stabilitātes programmu, kā arī izstrādājot kārtējo vidēja termiņa budžeta ietvaru.

Ar Padomes viedokli par FM makroekonomikas prognozēm var iepazīties šeit.