Latvijas ekonomika 2025. gadā uzrādīja mērenu izaugsmi un fiskālā situācija bija labāka, nekā sākotnēji plānots, tomēr vidējā termiņā saglabājas būtiski riski – pieaug budžeta izdevumi, turpinās izaicinājumi nodokļu ieņēmumos, inflācijas spiediens un globālās ekonomikas nenoteiktība. Lai saglabātu fiskālo stabilitāti, valdībai ir jāstiprina nodokļu ieņēmumi, jāmazina ēnu ekonomika, jāuzlabo konkurence un jānodrošina efektīvāka publisko līdzekļu izmantošana. Uz to jaunākajā monitoringa ziņojumā Nr. 25 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome).
“Latvijas fiskālā situācija šobrīd ir stabila, tomēr vidējā termiņā redzam vairākus riskus. Šī brīža paaugstinātajā ģeopolitiskajā nenoteiktībā Latvija nevar paļauties tikai uz ekonomikas izaugsmi, lai risinātu budžeta izaicinājumus. Ilgtspējīgas publiskās finanses prasa gan konsekventu cīņu ar ēnu ekonomiku, gan skaidru izvērtējumu publisko līdzekļu izmantošanai,” uzsver Jānis Priede, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.
Kā secina Padome, Latvijas fiskālā situācija 2025. gadā izrādījusies labāka, nekā sākotnēji prognozēts – vispārējās valdības budžeta deficīts šobrīd tiek lēsts 2,4% no iekšzemes kopprodukta jeb aptuveni viena miljarda eiro apmērā, kas ir zemāks par budžeta likumā paredzētajiem 2,9%.
Decembrī apstiprinātais valsts budžets 2026. gadam paredz vispārējās valdības budžeta deficītu 3,3% no IKP, ekonomikas izaugsmi - 2,1% un inflāciju - 2,3%. Tomēr kopš budžeta pieņemšanas makroekonomiskā situācija ir nedaudz uzlabojusies. Saskaņā ar jaunākajām aplēsēm, Latvijas ekonomika šogad varētu augt par 2,6%, savukārt inflācija varētu sasniegt aptuveni 2,9%, un šo abu rādītāju izmaiņas varētu nedaudz uzlabot gada fiskālos rezultātus.
Padome uztur viedokli, ka Latvijai nevajadzētu pieļaut 2. pensiju līmeņa uzkrājumu priekšlaicīgu izņemšanu, par ko aktualizējusies diskusija politiķu vidū. Šāda rīcība, visticamāk, radītu tikai īstermiņa ieguvumus patēriņa pieauguma veidā, vienlaikus radītu arī importa pieaugumu, kas pasliktinātu ārējās tirdzniecības bilanci. Ilgtermiņā tas palielinātu pensiju sistēmas ilgtspējas riskus pieaugoša demogrāfijas spiediena apstākļos. Padomes ieskatā Latvijā racionālāka pieeja būtu stiprināt iemaksas visos pensiju līmeņos, pieļaujot uzkrājumu izņemšanu tikai īpašos gadījumos (piemēram, kritiskas slimības gadījumā).
Padome arī vērš uzmanību, ka Tuvo Austrumu konflikta eskalācija palielina energoresursu cenu kāpuma riskus un var ietekmēt arī inflācijas dinamiku Eiropā. Eiropas dabasgāzes cena marta pirmajā nedēļā pieaugusi līdz aptuveni 55 EUR/MWh un turpina augt, un, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kāpums jau ir sasniedzis 34%. Lai gan Latvijā pašlaik gāzes krātuvē esošais apjoms ir pietiekams patēriņa nodrošināšanai šajā apkures sezonā, tuvojoties jaunajai iesūknēšanas sezonai, ilgstošs saspīlējums var nozīmēt gāzes iepirkšanu par augstākām cenām. Tas vēlāk var atspoguļoties enerģijas cenās, inflācijā un dzīves dārdzībā. Turklāt var atjaunoties diskusija par valsts atbalsta nepieciešamību mājsaimniecībām, kas ierobežotas fiskālās telpas apstākļos būs izaicinoši, uzsver Padome.
Padome arī akcentē, ka nepietiekama konkurence atsevišķos sektoros var būt būtisks inflācijas un cenu dinamiku ietekmējošs faktors. Padome jau Uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Stabilitātes programmu 2023.–2026. gadam, atsaucoties uz Latvijas Bankas analīzi, norādīja, ka aptuveni 30% inflācijas pieauguma var skaidrot ar tā saukto inflācijas alkatības (greedflation) komponenti, kas saistīta ar zemu konkurences līmeni tirgū. Padome arī turpmākajos ziņojumos ir vairākkārt uzsvērusi nepietiekamo konkurenci tautsaimniecībai nozīmīgos sektoros, un stingra vēršanās pret karteļu darbību ir viens no būtiskiem konkurences uzlabošanas priekšnoteikumiem.
Kā norāda Padome, Latvijā nodokļu ieņēmumu attiecība pret IKP joprojām ir zemāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. 2025. gadā konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija par 1,3% zemāki nekā plānots, galvenokārt vājāka privātā patēriņa un mērenākas ekonomiskās izaugsmes dēļ. Tomēr kopumā nodokļu ieņēmumi pieauga līdzīgā tempā kā nominālais IKP. Vienlaikus ēnu ekonomika joprojām būtiski ietekmē nodokļu ieņēmumu līmeni, ierobežojot valsts fiskālās iespējas. Padome uzskata, ka ēnu ekonomikas mazināšana ir būtisks solis, lai palielinātu nodokļu ieņēmumu attiecību pret IKP, tāpēc aicina valdību pilnveidot un īstenot efektīvu pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai un regulāri izvērtēt tās rezultātus un ietekmi.
Padome arī norāda, ka vidējā termiņā sagaidāms arī vispārējās valdības parāda pieaugums. Lai gan Latvijā parāda līmenis joprojām ir zemāks nekā Eiropas Savienības fiskālie kritēriji, prognozes liecina, ka turpmākajos gados tas varētu pakāpeniski pieaugt, ņemot vērā budžeta deficīta pieaugumu un augošās parāda apkalpošanas izmaksas.
Padome ziņojumā vērš uzmanību arī uz efektīvāku izdevumu pārskatīšanas potenciālu. Latvijā nereti budžeta izdevumu samazināšanā tiek izmatota mehāniska pieeja, nevis izdevumu lietderīgumā un rezultātos balstīta pieeja, tāpēc netiek pilnvērtīgi izmantots ietaupījumu rašanas potenciāls. Ņemot vērā Latvijā virzīto publisko iepirkumu sistēmas reformu, Padome aicina pēc iespējas ātrāk izvērtēt jaunā publisko iepirkumu regulējuma ietekmi uz publisko līdzekļu ietaupījumu un nodrošināt, ka iepirkumu sistēmas izmaiņas veicina lielāku konkurenci, efektivitāti un caurskatāmību publisko resursu izmantošanā. Padome aicina stiprināt budžeta izdevumu auditu un īstenot pāreju uz rezultātiem balstītu budžeta plānošanu, lai izdevumu pārskatīšana kalpotu ne tikai īstermiņa fiskālās telpas radīšanai, bet arī ilgtermiņā veicinātu publisko finanšu efektivitāti.
Padome ziņojumā arī norāda, ka attīstīto valstu fiskālā politika kopš Covid‑19 krīzes kļuvusi strukturāli mazāk atbildīga. Politiskie lēmumi ir veicinājuši paļaušanos uz pastāvīgu valsts atbalstu sabiedrībā un uzņēmēju vidū, padarot fiskālo disciplīnu politiski “toksisku”. Tas savukārt ir veicinājis hroniskus budžeta deficītus un strauji augošus valstu parādus, pastiprinot risku valūtu vērtības samazināšanai un potenciāli apdraudot globālās finanšu sistēmas stabilitāti. Šajos apstākļos Latvijas valdības izaicinājums ir izvairīties no globālā fiskālā "toksiskuma" vīrusa izplatīšanu Latvijā, īpaši vēlēšanu gadā, uzsver Padome.
Ar Padomes sagatavoto monitoringa ziņojumu Nr. 25 var iepazīties šeit.