Nākamā gada budžets jāveido ar īpašu fiskālo piesardzību
Valsts budžeta veidošanas process šogad būs sarežgītāks zemās ekonomiskās izaugsmes, ģeopolitisko risku un apjomīgo valsts finanšu vajadzību dēļ. Ņemot vērā joprojām augsto nenoteiktību, kas var rezultēties vājākos ekonomiskās izaugsmes un fiskālos rādītājos, valdībai ir īpaši būtiski saglabāt stingru fiskālo politiku un ievērot samērīgu budžeta deficīta apmēru. Uz to jaunākajā monitoringa ziņojumā Nr. 24 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome).
Atšķirībā no citiem gadiem, šoreiz ministrijas un neatkarīgās iestādes nākamā gada budžetā nevar pieprasīt līdzekļus jaunām politikas iniciatīvām, jo ārējā un iekšējā drošība ir vienīgās nākamā gada budžeta prioritātes. Nozaru ministrijas ir iesniegušas izdevumu samazināšanas priekšlikumus, kas 2026. gadā varētu radīt 150 miljonu eiro ietaupījumu, tomēr nav izslēgts, ka būs valdības pieprasījums par papildu izdevumu ietaupījumu. Trīs gadu laikā plānota kopējā ekonomija 450 miljonu eiro apmērā, kas pārsniedz 1 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). “Taupība ir svarīga, īpaši laikā, kad ekonomika neaug. Tomēr ilgtermiņā tikai ekonomikas izaugsmes paātrināšana var nodrošināt stabilu budžeta resursu pieaugumu,” saka Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.
Šā brīža ģeopolitiskā situācija Latvijai rada nepieciešamību kāpināt aizsardzības izdevumus, taču lēnās izaugsmes apstākļos tas ir izaicinājums, norāda Padome. ReArm Europe plāna ietvaros Eiropas Savienība izveidojusi SAFE programmu, kas ļautu Latvijai būtiski palielināt aizsardzības izdevumus ilgtermiņa drošības nodrošināšanai. Eiropas Komisijas izņēmuma klauzula pieļauj līdz 2028. gadam papildu izdevumus aizsardzībai 1,5 % no IKP gadā, kas ierobežo aizņēmuma apjomu. Latvija jau ir iesniegusi provizorisku pieteikumu SAFE aizņēmumam (kopējais ES apjoms – 150 miljardi eiro), bet oficiālais pieteikums un investīciju plāns jāiesniedz līdz 30. novembrim. Aizdevumam paredzēti elastīgi nosacījumi – līdz 45 gadiem atmaksai un 10 gadu pamatsummas maksājumu atlikšana, bet daļa līdzekļu tiktu ieguldīta vietējā aizsardzības industrijā, stimulējot ekonomiku, īpaši būvniecības un rūpniecības nozarēs.
2025. gada 1. ceturksnī, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli izlīdzinātajiem datiem, reālais IKP samazinājās par 0,3%. Jau piecus ceturkšņus pēc kārtas IKP salīdzināmajās cenās ir bijis negatīvs vai tuvs nullei. Kā pozitīva tendence jāmin CSP dati par pārliecinošu izaugsmes atgriešanos vairākos būtiskos Latvijas ekonomikas segmentos, tomēr mājsaimniecību patēriņš joprojām ir vājš, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinās, iedzīvotāji vairāk uzkrāj, nevis tērē. Inflācija septiņos mēnešos nav bijusi zemāka par 3%. Jūlijā patēriņa cenas pieauga par 3,8%, tāpat kā jūnijā. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu segmentā cenas kāpa par 6,9% (pārtikai vien pieaugums bija 5,3%).
Tikmēr Eurostat iekšzemes kopprodukta ātrā novērtējuma dati par lielāko tirdzniecības partneru izaugsmi 2025.gada pirmajā pusē rāda, ka reģiona ekonomikas atkopjas, lai gan nevienmērīgi. Lietuvā – 3,0% pieaugums 2. ceturksnī un 3,1% pusgadā, Igaunijā – 0,5% un 0,3%, Vācijā – 0,4% un 0,3%, Zviedrijā – 0,9% gan ceturksnī, gan pusgadā.
Neraugoties uz vājo ekonomisko vidi, pozitīvas tendences vērojamas Latvijas nodokļu ieņēmumos, ko 2025. gadā varētu veicināt privātā patēriņa pieaugums un ES fondu finansējuma ieplūšana ekonomikā, norāda Padome. Tāpat arī ģeopolitiskās situācijas stabilizēšanās un globālās vides uzlabošanās var pozitīvi ietekmēt ārējās tirdzniecības vidi un līdz ar to - arī nodokļu ieņēmumus.
Saskaņā ar budžeta likumu, konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2025. gadā plānoti 14 552,7 miljonu eiro apmērā jeb par 7,3% vairāk nekā 2024. gada faktiskie nodokļu ieņēmumi. Pagaidām šī gada pirmajā pusē ir vērojams 5,8% nodokļu ieņēmumu pieaugums, un nodokļu kumulatīvais plāns kopumā ir izpildīts (99,9%). Finanšu ministrijas nodokļu ieņēmumu aktuālā prognoze 2025. gadam ir 14,4 miljardi eiro jeb 6,5% nodokļu ieņēmumu pieaugums. Fiskālās disciplīnas padomes aktuālā prognoze ir nedaudz mazāka - par 0,4% jeb 63,9 milj. eiro, prognozējot 6,0% pieaugumu. Kopumā aktuālās Finanšu ministrijas prognozes vērtējamas kā samērīgas un reālistiskas, norāda Padome.
Analizējot valsts parāda datus, Padome norāda, ka šī gada 1. ceturksnī Latvijas vispārējās valdības parāds bija 45,6% no IKP, saglabājot Latviju valstu grupā, kuru parāds atbilst Māstrihtas kritērijam par parāda apmēru līdz 60% no IKP. Pārrēķinot uz vienu iedzīvotāju parāda apmērs ir desmit tūkstoši eiro.
Padome vērš uzmanību arī uz ietekmīgā žurnāla The Economist paustajām bažām par attīstīto valstu fiskālo politiku (The Economist 2025. gada 5. jūlija izdevums). ASV budžeta deficīts saglabājas 7 % no IKP, un jaunās politikas iniciatīvas paredz reformas, kas palielinās valsts parādu līdz 106 % no IKP. Līdzīgas tendences vērojamas Francijā, Lielbritānijā un pat Vācijā. Neskatoties uz to, ka attīstīto valstu ekonomikas nav recesijā un bezdarbs ir zems, valdības turpina aizņemties, lai gan procentu likmes ir būtiski pieaugušas. Daudzās attīstītās valstīs fiskālā politika vairs nav gan ilgtspējīga, gan pretcikliska. Politiķi populisma spiediena dēļ izvairās no nepopulāriem lēmumiem fiskālā jomā. The Economist secina, ka fiskālā atbildība ir kļuvusi toksiska, bet esošajos apstākļos valdības vairs nevar atļauties lielus deficītus. Jāatzīst, ka uz šī fona Latvijas fiskālā politika pēdējos gados ir bijusi atbildīga, neskatoties uz salīdzinoši sarežģītajiem apstākļiem, uzsver Padome.
Ar Padomes sagatavoto monitoringa ziņojumu Nr. 24 var iepazīties šeit.