Reizi ceturksnī Fiskālās disciplīnas padome, līdzīgi kā citas Eiropas Savienības dalībvalstu neatkarīgās fiskālās iestādes, sagatavo ekonomikas cikla siltuma karti.
Ilgtermiņa novērojumi no 2000. gada I. ceturkšņa līdz 2023. gada IV. ceturksnim pieejami MS Excel formātā šeit.
2023. gada noslēdzošajā ceturksnī saliktais siltuma kartes indekss bija 0,1 un, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tas samazinājies par 0,3 procentpunktiem (pp.). Šāda vērtība ir zemākā 2023. gada novērojumos, kā arī zemākā kopš 2021. gada otrā ceturkšņa. Ekonomika turpināja atdzist visa 2023. gada garumā, galvenokārt ECB ierobežojošās monetārās politikas iespaidā, kā arī ilgstoši izjūtot augsto nenoteiktību un mājsaimniecību pirktspējas ierobežojumus. Neskatoties uz izaicinājumiem, pamatinflācija pakāpeniski samazinās, bet joprojām ir augstāka nekā Eirozonā, tomēr darba samaksa sākusi diezgan strauji pieaugt, apsteidzot inflācijas līmeni. 2023. gada nogalē nedaudz pieaudzis bezdarba līmenis un samazinājies pieejamo vakanču skaits. Rūpniecības sektors cieš no pieprasījuma trūkuma, tomēr tirdzniecības bilance un tekošā konta rādītāji pamazām uzlabojas, ko pozitīvi ietekmē energoresursu cenu normalizācija pasaules tirgos. Šīs un citas ekonomikas siltuma karti ietekmējošās sadaļas apskatīsim turpmākajā analīzē.
Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa 2023. gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 11,6%. Pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ir 4%. Privātā sektorā, salīdzinot ar iepriekšējā gada ceturto ceturksni, vidējā bruto darba samaksa pieauga par 10,1% un bija 1586 eiro, bet sabiedriskajā sektorā pieaugums bija par 15% un vidējās bruto darba samaksas apmērs bija 1669 eiro. Bruto darba samaksas mediāna ceturtajā ceturksnī bija 1287 eiro, bet neto darba samaksas mediāna bija 945 eiro.
Bezdarba līmenis ceturtajā ceturksnī Latvijā bija 7%, pieaugot par 0,6 procentpunktiem kopš trešā ceturkšņa. Ceturtajā ceturksnī ES valstīs bezdarba līmenis bijis zemāks (6,1%) un Eirozonas valstīs (6,5%).
Nodarbinātības līmenis trešajā ceturksnī bija 64%. Salīdzinot ar 2023. gada trešo ceturksni, tas samazinājās par 0,7 procentpunktiem. Pēc strauja nodarbinātības samazinājuma Covid-19 pandēmijas periodā - tā pakāpeniski atgūst pirms pandēmijas līmeni, tomēr pašreizējā ekonomikas stagnācija ierobežo šī rādītāja noturību. Kopumā 2023. gada noslēdzošajā ceturksnī darba tirgū bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā trešajā ceturksnī.
Salīdzinot ar 2022. gada ceturto ceturksni, vakanču skaits samazinājās par 0,1%, bet salīdzinot ar 2023. gada trešo ceturksni - pieejamās vakances saruka par 11,8%. 2023. gada noslēdzošā ceturksnī valstī kopumā bija neaizņemtas 21 tūkst. darba vietas. Salīdzinot ar 2022. gada ceturto ceturksni, vakanču skaits visvairāk pieauga ieguves rūpniecībā, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumos un citos pakalpojumos, bet samazinājās izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos, profesionālajos pakalpojumos, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas pakalpojumos.
Trešajā ceturksnī jaudas noslodze bija 72,3%, samazinoties par 0,3 procentpunktiem, salīdzinot ar 2023. gada trešo ceturksni. Šādu rezultātu noteica pasūtījumu apjoma samazinājums pēdējos mēnešos, kā arī uzņēmēju ekspektācijas par darījumiem ārējā tirgū.
Saskaņā ar CSP padziļinātās izpētes datiem, uzņēmumu īpatsvars, kas norāda uz nepietiekamo pieprasījumu kā uzņēmējdarbību ierobežojošo faktoru, ir pieaudzis gan būvniecības, gan apstrādes rūpniecības, gan pakalpojumu nozarē. 2023. gada ceturtajā ceturksnī 29,6% būvniecības uzņēmumu norādīja uz pieprasījuma trūkumu, salīdzinot ar 2023. gada trešo ceturksni pieaugums (3,6 pp.). Apstrādes rūpniecībā pieprasījuma trūkums ierobežoja saimniecisko darbību 49,1% aptaujāto uzņēmumu, salīdzinot ar trešo ceturksni - rādītājs audzis par 2,8 pp., bet pakalpojumu nozarē pieprasījuma trūkums ir radījis ierobežojumus 37,9% uzņēmēju, te rādītāja pieaugums bijis lielākais, salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni (+5,3 pp.).
Ilgtermiņa ekonomikas sentimenta rādītājs ceturtajā ceturksnī bija 95%, kas ir par 0,1 pp. augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Šis rādītājs 2023. gadā būtiski nepieauga un arī nesaruka – vidēji gadā noturoties 94,7% līmenī.
Kreditēšanas aktivitāte Latvijā kopumā ir ilgstoši zema un arī būtisks pieaugums 2023. gada ceturkšņu griezumā nav bijis novērojams. Kreditēšanu nepievilcīgu padara ECB ierobežojošā monetārā politika, augstā nenoteiktība un nīkulīgais ekonomikas stāvoklis visa gada garumā. Latvijas bankas dati par izsniegto kredītu atlikumiem liecina, ka 2023. gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to apjoms pieauga par 3,3%, t.sk. mājsaimniecībām par 2,9%, bet uzņēmumiem par 3,7%.
Tirdzniecības bilance ir uzlabojusies kopš 2023. gada trešā ceturkšņa par 4,2 procentpunktiem, tās deficīts ceturtajā ceturksnī bija 8,5% pret IKP. Eksporta apjoms turpināja samazināties, tomēr jau lēnāk, salīdzinot ar 2022. gada ceturto ceturksni, samazinājums 13,5%. Kopumā ārējā tirdzniecībā eksporta daļa pieaugusi no 44% 2022. gada ceturtajā ceturksnī līdz 46% 2023. gada ceturtajā ceturksnī, bet importa daļa attiecīgi samazinājusies no 56% līdz 54%.
Tekošā konta deficīts ceturtajā ceturksnī bija 1,6% no IKP, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, tas uzlabojies par 3,7 procentpunktiem. Tā struktūrā sākotnējie ienākumi veidoja 0,1% deficītu no IKP, bet otrreizējie ienākumi 1,7% pārpalikumu.
Pamatinflācijas rādītājs Latvijā ceturtajā ceturksnī samazinājās līdz 5,1%. Samazinājums, salīdzinot ar trešo ceturksni, bija par 2,9 procentpunktiem. Pamatinflācijas samazinājums gada garumā ir būtisks ECB monetārās politikas rezultāts. Latvijā pamatinflācija bija nedaudz augstāka nekā ES, kur tā bija 4,3% un Eirozonā tā bija 5,1%.
Mājokļu cenas ceturtajā ceturksnī pieauga 1%, salīdzinot ar 2022. gada noslēdzošo ceturksni. Mājokļu cenas kopumā pieaug ļoti lēni un arī šis pieaugums ir lēnākais pēdējos 13 gados. Ceturtajā ceturksnī cenu samazinājums bijis lietoto mājokļu segmentā - par 2,1%, bet jauno mājokļu segmentā kopš 2022. gada ceturtā ceturkšņa cenas pieaugušas par 11,6%.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka, Eurostat, FDP aprēķini