Reizi ceturksnī Fiskālās disciplīnas padome, līdzīgi kā citas Eiropas Savienības dalībvalstu neatkarīgās fiskālās iestādes, sagatavo ekonomikas cikla siltuma karti.
2025. gada otrajā ceturksnī saliktais ekonomikas siltuma kartes indekss uzlabojās līdz 0,3%, liecinot par pozitīviem pavērsieniem tautsaimniecībā, lai gan tos vēl nevar raksturot kā visaptverošus. Darba samaksas pieaugums ir stabils, pieaug arī nodarbinātība un jaudu noslodze, arvien mazāk uzņēmumu norāda uz pieprasījuma trūkumu, uzlabojas arī ekonomikas sentimenta rādītāji. Būtiski pozitīvi pavērsieni jūtami arī kreditēšanā gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem. Ārējās tirdzniecības rādītājos vērojama mērena eksporta izaugsme, taču tirdzniecības bilance pasliktinājās pieaugušā importa apjoma dēļ; pieauga arī tekošā konta deficīts. Pamatinflācija Latvijā bija virs 3% un joprojām pārsniedza eirozonas vidējo līmeni.
Par šiem un citiem novērojumiem – turpinājumā 2025. gada otrā ceturkšņa Latvijas ekonomikas siltuma kartes apskatā.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka, Eurostat, FDP aprēķini
Darba samaksas kāpums 2025. gada 2. ceturksnī turpinājās, saglabājoties stabils jau trīs ceturkšņus pēc kārtas – nedaudz virs 8%. Privātajā un sabiedriskajā sektorā algu pieauguma tempi praktiski izlīdzinājās, atšķiroties vien par 0,1 procentpunktu.
Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa 2025. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 8,2%, sasniedzot 1808 eiro. Privātajā sektorā algas pieauga par 8,3%, sasniedzot 1781 eiro, savukārt sabiedriskajā sektorā pieaugums bija vien par 0,1 procentpunktu lēnāks – 8,2%, ar vidējo bruto darba samaksu 1886 eiro. Lai gan iepriekšējā ceturksnī atšķirība starp algu pieaugumu privātajā sektorā bija 3,6 procentpunkti, šajā ceturksnī pieauguma temps ir praktiski izlīdzinājies, bet atšķirība eiro izteiksmē joprojām ir ievērojama – 105 eiro par labu sabiedriskajā sektorā strādājošajiem.
Neto darba samaksas rādītāji pieauga straujāk: mēneša vidējā neto darba samaksa valstī sasniedza 1342 eiro, kas ir 10,7% pieaugums gada griezumā. Privātajā sektorā neto algas sasniedza 1321 eiro (+10,7%), bet sabiedriskajā sektorā – 1401 eiro (+10,8%).
Neto mēneša darba samaksas mediāna bija 1111 eiro – 12,1% kāpums. Tas nozīmē, ka puse Latvijas strādājošo “uz rokas” saņem mazāk par šo summu, bet otra puse – vairāk.
Darba tirgus 2025. gada otrajā ceturksnī bija aktīvs – pieauga nodarbinātība un samazinājās bezdarbs, vienlaikus ievērojami sarucis brīvo darba vietu skaits.
Saskaņā ar Eurostat datiem, bezdarba līmenis Latvijā 2025. gada otrajā ceturksnī samazinājās līdz 6,8% jeb par 0,4 procentpunktiem kopš šī gada pirmā ceturkšņa. Eiropas Savienībā kopumā bezdarba līmenis bija nemainīgs divus ceturkšņus pēc kārtas – 6%, savukārt Igaunijā (7,7%) un Lietuvā (7,2%) tas bija augstāks nekā Latvijā un ES vidēji.
Latvijā nodarbinātības līmenis pieauga līdz 64,9%, salīdzinot ar 63,2% iepriekšējā ceturksnī. Kopējais nodarbināto skaits bija 889 tūkstoši, kas ir par 21,3 tūkstošiem vairāk nekā šī gada pirmajā ceturksnī, tomēr tas skaidrojams ar sezonāliem faktoriem. Salīdzinot ar otro ceturksni pērn, nodarbināto skaits palielinājās par 6,9 tūkstošiem. Nodarbinātība pieauga vienlaikus gan vīriešu, gan sieviešu vidū – tās līmenis attiecīgi bija 67,4% vīriešiem un 62,7% sievietēm. Sieviešu nodarbinātības līmenis ilgtermiņā ir zemāks – vidēji par 5,5 procentpunktiem.
Brīvo darbvietu skaits 2025. gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās par 6,9%, sasniedzot 20 tūkstošus – zemākais rādītājs kopš 2020. gada nogales. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu vakances samazinājušās par 15,9%. Salīdzinot sabiedriskā un privātā sektora datus, nav izteikta pārsvara nevienā no pusēm – vakanču skaits sabiedriskajā sektorā saruka par 15,4%, bet privātajā – par 16,3%. Pusgada griezumā – sabiedriskajā sektorā vakances samazinājās par 14,3%, privātajā – par 13,9%.
Uzņēmumu jaudu noslodze 2025. gada otrajā ceturksnī turpināja pieaugt, un arī pieprasījuma trūkuma negatīvā ietekme mazinājās.
Jaudu noslodze Latvijā pieauga līdz 74,9% (par 0,9 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī). Šis rādītājs pakāpeniski uzlabojas kopš 2024. gada beigām un pašlaik pārsniedz pirms pandēmijas līmeni. Tomēr Latvija joprojām atpaliek no eirozonas vidējā rādītāja – 77,8%.
Saskaņā ar CSP padziļināto uzņēmumu izpēti, apstrādes rūpniecībā pieprasījuma trūkumu kā ierobežojumu minēja 42,2% aptaujāto un šī faktora ietekme stabili samazinās jau vairākus ceturkšņus. Vienlaikus apstrādes rūpniecības aktivitāte pieaug – produkcijas apjoms otrajā ceturksnī palielinājās par 5,9%.
Būvniecībā pieprasījuma trūkumu kā problēmu norādīja 33,9% uzņēmumu. Arī šajā nozarē aktivitāte pieaug – būvniecības produkcija otrajā ceturksnī palielinājās par 7,1%, ko galvenokārt nodrošināja inženierbūvniecība. Pakalpojumu nozarēs pieprasījuma trūkuma ietekme arī mazinājusies – to kā ierobežojumu minēja 31% aptaujāto (pretstatā 35,3% pirmajā ceturksnī).
Ekonomikas sentimenta rādītājs otrajā ceturksnī bija 98,5%. Vērtējot ilgtermiņā – šis ir augstākais rādītājs kopš 2022. gada pirmā ceturkšņa (Krievijas iebrukuma Ukrainā).
Kredītu tirgus 2025. gada otrajā ceturksnī liecināja par pārliecinošu kreditēšanas pieaugumu gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu sektorā.
Latvijas Bankas dati rāda, ka izsniegto kredītu atlikums otrajā ceturksnī pārsniedza 11,8 miljardus eiro – par 9,2% vairāk nekā pirms gada. Uzņēmumiem (nefinanšu sabiedrībām) izsniegto kredītu atlikums palielinājās par 10,6%, mājsaimniecībām – par 8,1%. Latvijas Banka norāda, ka kreditēšana Latvijā pašlaik ir pārsniegusi eirozonas vidējo rādītāju, turklāt nozīmīgi faktori tajā ir bijuši ECB likmju samazināšana un banku kreditēšanas standartu atvieglošana aizņēmējiem. Tomēr jāņem vērā, ka šis pieaugums notiek pēc ilgstoša zemas kreditēšanas aktivitātes perioda.
Ārējās tirdzniecības rādītāji 2025. gada otrajā ceturksnī uzrādīja pretrunīgu attīstību – eksporta izaugsme turpinājās, taču tirdzniecības bilances deficīts saglabājās salīdzinoši augsts.
Tirdzniecības bilances deficīts otrajā ceturksnī pasliktinājās par 3,3 procentpunktiem (salīdzinot ar pirmo ceturksni) un pasliktinājās līdz 9,8% no IKP. Lai gan eksporta vērtība pieauga par 3,1%, vienlaikus importa vērtība pieauga par 5,6%. Tekošajā kontā reģistrēts deficīts 4,5% no IKP. Sākotnējie ienākumi tajā veidoja 0,9% deficītu, otrreizējie ienākumi – 2,5% pārpalikumu.
Latvijas pamatinflācija 2025. gada otrajā ceturksnī saglabājās nemainīga un joprojām pārsniedza eirozonas vidējo līmeni.
Pamatinflācija Latvijā bija 3,5%, eirozonā – 2,4%. Pamatinflācija mēra cenu pieaugumu, izslēdzot svārstīgās pārtikas un enerģijas cenas. Pat šādā veidā aprēķināta, Latvijas inflācija pārsniedz eirozonas vidējo, kas turpina ierobežot mājsaimniecību patēriņu.
Mājokļu cenas 2025. gada otrajā ceturksnī turpināja pieaugt mērenā tempā, ko daļēji veicināja arī hipotekārās kreditēšanas aktivitātes atjaunošanās.
Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, mājokļu cenas pieauga par 6,7%. Lietoto mājokļu cenas pieauga par 8,3%, bet jauno mājokļu – tikai par 1,2%.
Ilgtermiņa novērojumi no 2000. gada 1. ceturkšņa līdz 2025. gada 2. ceturksnim pieejami MS Excel formātā šeit.
Papildus informācija par siltuma kartes interpretāciju ar piemēriem pieejama šeit.